“Zināšanas mūsdienās maksā lielu naudu. Jums šodien par brīvu tiks uzdāvināta ļoti bagāta pieredze. Izmantojiet šo iespēju! Mācieties!” jauniešus uzrunāja tehnikuma direktors Andris Miezītis.
Biedrība “Siera klubs” ar piena pārstrādes uzņēmumu atbalstu jauniešiem sagādāja iespēju piedalīties siera degustācijā un nogaršot dažādas uzkodas ar sieru. Paldies!
“Dimantu” saimnieces Sandras Strickas pieredze
Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes locekle, biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja, Ziemeļvidzemes lauksaimniecības apvienības “Smiltene” vadītāja Sandra Stricka ir arī Siera kluba biedre.
Viņas ģimenes saimniecībā “Dimanti” Blomes pagastā ir 280 slaucamas govis un tikpat telītes. Govis “Dimantos” jau 12 gadus slauc roboti. “Tā ir sistēma, kura darbojas visu diennakti. Gotiņa pati dodas uz slaukšanu, kad to vēlas,” stāsta Sandra Stricka. “Sākumā iegādājāmies divus robotus, šogad palaidām vēl trīs. Kāpēc robotus? – Neviens jau vairs negrib strādāt kūtī par slaucēju, nevēlas agri celties. Ja nebūtu robotu, nāktos domāt par govju likvidēšanu.
“Dimantos” notiek arī piena produktu mājražošana. Ražojam visu, ko vien no piena var ražot. Tas ir smags roku darbs,” stāsta Sandra Stricka. “Mums ir 16 veidu mīkstie sieri, divi dažādi biezpieni, sviests, kefīrs, krējums, jogurti, ko pārsvarā pārdodam Rīgā. Tā tiekam pie papildu ienākumiem laikā, kad par pienu maksā maz.
Visi produkti ir dabiski. Biezpiens, krējums, rūgšpiens un sviests tiek gatavots kā vecajos laikos. Arī jogurtiem ievārījumus vārām paši.
Bioloģiskā sertifikāta mūsu saimniecībai nav un nebūs, jo govis neiet ganos. Šim nolūkam būtu nepieciešami 9 ha zemes, kuras mums nav.”
Kāpēc kazas piena produkti maksā dārgi?
Meistara dienā ar Smiltenes tehnikuma jauniešiem tikās un savā bagātajā pieredzē dalījās arī z/s “Muižnieki” saimniece Gunta Muižniece. Jaunieši uzzināja daudz interesantu faktu par kazām un to piena produktiem, par kazas piena atšķirību no citiem pieniem un to, kas rada tā savdabīgo pēcgaršu.
Romāna cienīga ir arī Guntas Muižnieces pieredze, kas gūta saimniekojot Blomes pagasta “Muižniekos” un pievēršoties lauksaimniecības nozarei, kurai bijis lemts piedzīvot gan straujus kāpumus, gan kritumus.
Šobrīd “Muižniekos” saražoto kazas pienu iepērk A/S “Cesvaines piens”, kas no tā gatavo puscieto sieru. Pagājušajā gadā šā siera izcilā kvalitāte tika novērtēta arī izstādē “Riga Food”, kur a/s “Cesvaines piens” puscietais siers saņēma zelta medaļu nogativāto un kausēto produktu grupā.
Gunta Muižniece ar jauniešiem pārrunāja arī diskutablo jautājumu par kazas pienu un ērču encefalītu. Būtiskā atziņa – oficiālās tirdzniecības vietās nopērkamie kazas piena produkti gatavoti no pasterizēta piena un tos lietojot no vīrusiem nav jābaidās.
“Latvijā, tāpat kā citās valstīs, pēc kazas piena ir ļoti liels pieprasījums,” atzīst Vanda Davidanova. “Kazas piena produktus ļoti iecienījuši pavāri un skumji, ka viņi kazas pienu bieži spiesti pasūtīt no ārzemēm.”
“Kazas piena produkti nav lēti. Lai iegūtu kvalitatīvu kazas pienu, saimniecībā jābūt tādām pašām slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtām kā govju fermā,” skaidro Gunta Muižniece. “Šīs iekārtas izmaksā dārgi. Taču izslaukums no kazas ir ievērojami mazāks. Tāpat saimniekam, kuram lielāka saimniecība, jādomā, lai strādnieki neaizietu projām, kamēr kazas ir ciet un baro kazlēnus…
Mūsu saimniecībai izdzīvot palīdz tas, ka pārdodam kazlēnus un eksportējam vaislas kazas, mazos apjomos pārstrādājam un ražojam kazas piena produktus,” stāsta Gunta Muižniece.
Jauni produkti ar senatnes garšu
Smiltenietis, kafejnīcas “Kukaburra” saimnieks Jānis Krieķis ar jauniešiem dalījās savā uzņēmēja pieredzē, pastāstīja par atziņām, kas gūtas, dzīvojot Austrālijā un to, kā top viņa uzņēmuma īpašie piedāvājumi. Viens no tiem – ābolu siers. To gatavo no savārītas ābolu marmelādes, ko
pāris mēnešus gatavina. “Agrāk tas bija daudzās lauku mājās sastopams Ziemassvētku našķis,” stāsta Jānis Krieķis, kurš ar mājražošanu nodarbojas jau vairākus gadus. Šajā laikā tapuši vairāki, interesanti un veselīgi produkti. Saskaņā ar Jāņa Krieķa dziļāko pārliecību – jo ēdiens dabiskāks un vienkāršāks, jo tas vērtīgāks.
Ziemā kafejnīca “Kukaburra” ir slēgta. “Tas tomēr ir sezonāls bizness,” atzīst Jānis Krieķis. Agrāk ziemas mēnešos devos uz Austrāliju. “Esot tālu projām no Latvijas, bija iespēja pārdomāt, ko man nozīmē mājas, kas tajās izdarīts, ko vēl gribētu paveikt. Ceļojot vienmēr pievēršu uzmanību cilvēku tradīcijām, viņu ēdieniem. Arī no tā var daudz mācīties.”
“Kukaburras” saimniekam vienmēr bijusi īpaša interese par senajiem ēdieniem. Viņš lasa senās pavārgrāmatas, sarunās ar cilvēkiem cenšas izzināt, kā gatavoja ēst senāk un vecās receptes atsvaidzina ar savu “odziņu”. Eksperimentējot rodas jauni produkti, kā, piemēram ābolu sviests, kas gatavots, sajauc ābolu siera masu ar gī sviestu.
Meistarklase ar Tomasu Godiņu
Meistara dienā Smiltenes tehnikumā viesojās arī restorāna “Vēl vairāk saules” šefpavārs Tomass Godiņš un pavārs Edmunds Jansons. Meistari tehnikuma mācību virtuvēs gatavoja rudenīgas maltītes, izmantojot sezonālos dārzeņus, sieru un kazas pienu.
Tomass Godiņš dalījās ar jauniešiem ne vien savās amata gudrībās, bet arī pastāstīja par to, cik nozīmīga loma veiksmes stāsta veidošanā ir labai izglītībai un profesionālās kvalifikācijas praksē gūtajai pieredzei. Populārais šefpavārs savā darbā daudz izmantot vietējos, sezonālos Latvijas produktus un aicina to pašu darīt arī jauniešiem, nebaidoties eksperimentēt un meklēt jaunas garšas.
“Izmantojiet iespējas, ko jums piedāvā skola! Jums ir labas virtuves, zinoši skolotāji. Mūsdienu darba tirgū ir ļoti liels pieprasījums pēc labiem pavāriem. Var dabūt darbu gan restorānos, gan viesnīcās.
Atceros sevi jūsu vecumā. Toreiz šķita – gadu pamācīšos un ar to pietiks, varēšu strādāt. Bet jāmācās ir visa mūža garumā. Tāpat pavāra darbā ļoti būtiska ir laba komanda. Dodoties profesionālās kvalifikācijas praksē, izvēlaties tādu uzņēmumu, kurā strādā cilvēki, no kuriem vēlaties mācīties!
Nav daudz pavāru ar augstāko izglītību, jo tas prasa lielu piepūli… Taču, ja vēlaties kaut ko sasniegt, izvirziet sev augstus mērķus!
Pavārs var nopelnīt labu algu arī Latvijā. Protams, sākumā sevi jāpierāda, bet tā ir arī Norvēģijā un citās valstīs. Galvenais – gribēt darīt to, ko esi izvēlējies. Ja arī atalgojums atbilst tavām prasībām, tad dzīvē viss iet tikai uz augšu.”
Kopā ar Tomasu Godiņu skolas virtuvē darbojās arī viņa deviņus gadus vecā meita Luīze, kurai ļoti patīk gatavot un it īpaši – piedzīvot to brīdi, kad kopā ar tēti atkal top kaut kas jauns, interesants un garšīgs, kas sagādās prieku citiem.
Baiba Vahere
