Jākobam Ludvigam Fēliksam Mendelszonam Bartoldi – 215, Alfrēdam Kalniņam – 145, Emīlam Melngailim 150, Ādolfam Skultem 115, Pēterim Barisonam 120, Valteram Kaminskim 95.
Alfrēda Kalniņa mantojums pieder pie visvērtīgākajiem latviešu mākslas dārgumiem. Ar saviem skaņdarbiem komponists ierakstījis vienreizēju lappusi latviešu mūzikā, radot specifisku stilu, kura ietekme manāma vēl mūsu dienās vairāku komponistu daiļradē.
Jakobs Ludvigs Fēlikss Mendelszons Bartoldi, vācu agrīnā romantisma komponists, pianists, ērģelnieks un diriģents. Mendelszons ir vislabāk pazīstams kā “Kāzu marša” autors. Viņš ir sacerējis vairākas simfonijas, koncertus, oratotijas, klavieru mūziku un kamermūziku.
Emilis Jūlijs Melngailis ir savācis 220 latviešu tautasdziesmu apdares krājumos “Birzēs i norās”, kā arī kora dziesmas. Melngaiļa savāktie tautas mūzikas materiāli tika publicēti grāmatā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” trīs sējumos (ap 5000 tautasdziesmu melodiju).
Emilis Jūlijs Melngailis – folklorists, kordiriģents, komponists. Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents. Sarakstījis 53 oriģināldziesmas korim a cappella, veidojis vairāku tautu tautas dziesmu apdares.
Ādolfs Skulte bija latviešu komponists un pasniedzējs. Komponējis visos klasiskās mūzikas žanros, sacerējis arī mūziku filmām.
Pēteris Barisons – komponists, diriģents un pedagogs. Pie latviešu mūzikas zelta fonda pieder viņa kordziesmas (“Dziesmai šodien liela diena” u.c.) un tautasdziesmu apdares (“Aiz ezera balti bērzi”, “Es meitiņa kā rozīte” u.c.).
Valters Kaminskis – komponists, vairāku populāru Dziesmu svētku dziesmu autors. Komponējis vairākus baletus, muzikālu komēdiju, nelielo formu simfoniskos darbus, ap desmit kantātes un oratorijas tipa kordarbus ar pavadījumu, solodziesmas, a cappella kordziesmas, kā arī vieglā žanra dziesmas.
Foto: Gunita Grīnberga
Sagatavoja: Laura Grīnvalde
