Pasākumu vadīja klauni, kuri savu talantu pilnveido Smiltenes tehnikumā.
Kā tas būs, kad darba tirgū ienāks viņi – nākamie pavāri, viesmīlības pakalpojumu speciālisti, veterinārārsta asistenti, lopkopības tehniķi celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi, hidrobūvju būvtehniķi un automehāniķi?
“Es necepšu, es nevārīšu, es neēdīšu neko,” skanot “Labvēlīgā tipa” “Frāzēm” uz tehnikuma skatuves iznāca nākamie pavāri. Līdzi paņemtās pannas un katli nepārprotami rosināja domāt, ka viņi ir gatavi mācīties, lai glābtu tos, kuri labāk neēdīs neko, nekā ceps un vārīs…
Pirmajiem “viesmīlēniem” septembra atestācija “daudzsološa” – visi nesekmīgi un pie visa vainīgi skolotāji… Taču viņu darbā ar izaicinājumiem jāsastopas katru dienu, tāpēc galvenais nav pieķerties problēmai, bet to risināt. Arī minētai situācijai ar nesekmību, kas, par laimi, izrādījās tikai uz skatuves, ātri vien tika rasts risinājums, apsolot laboties, jo skolotāja tā lika… Tāpat kā iet uz kori un tautas dejām. Lai nu kā arī bija, bet turpmāk viss būs savādāk. “Četrus gadus mēs te būsim un par profesionāļiem kļūsim! Kad viesnīcās jūs nāksiet iekšā, mēs recepcijā būsim priekšā. Mēs viesnīcās jūs gaidīsim un ar prieku smaidīsim. Mēs “viesmīlēni” esam un skolas labo slavu nesam.” Ja jaunieši spējuši tik skaisti un dzejiski vienoties, jātic!
Daudz nopietnāku pārbaudījumu priekšā pirmo kursu prezentācijas laikā nonāca nākamie veterinārārsta asistenti. Viss notika nākotnē. Pēc desmit gadiem. Kāds dzīvnieku draugs meklēja palīdzību saslimušam polārlācim. Taču vienīgais atbalsts, ko viņam varēja sniegt privātklīnikā, kurā sagaidīja skolas absolventi, bija: “Ejiet mājās! Viss būs labi!” Jo klīnikas ārsti laikā, kad skolā mācīja par bronhopneimoniju, šai tēmai nepievērsa ne mazāko uzmanību… Šis “robs” izglītībā radās jau tehnikuma laikā un netika aizpildīts arī vēlāk, augstskolā. Taču ar jaunajiem skolas audzēkņiem tā nebūs. Viņi mācīsies, cik spēs, lai var palīdzēt ne vien sunīšiem un kaķīšiem, bet arī baltajiem polārlāčiem.
Nākamie automehāniķi sevi iepazīstināja ar digitāla priekšnesuma starpniecību.
1.celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi klātesošajiem pavēra iespēju pārliecināties, cik dažādi var uztver vārdus “ceļš” un tehnika. Vieniem ceļš ir vīriešu dzimtes lietvārds, citiem – ceļa seguma konstrukcijas virsējā kārta, vēl kādam – vieta, pa kuru pārvietojas… Kāds, izdzirdot vārdu “ceļš” atceras, ka visi ceļi ved uz Romu. Bet šie jaunieši ir pārliecināti – visi ceļi ved uz Smiltenes tehnikumu! Daudzi no viņiem sapņo kļūt par “ceļiniekiem” kopš bērnības. Pasākumā par šo apņemšanos simboliski atgādināja līdzi paņemtie rotaļu automobiļi un traktori.
Nākamie ceļu būvtehniķi uz pirmo kursu prezentācijas pasākumā ieradās pašu būvētā omnibusā. Kopā ar kursa audzinātāju Aiju Skrastiņu dodoties nelielā izbraukumā, lai novērtētu Latvijas ceļus, secinājums viens – ja vēlamies, lai šajā ziņā kaut kas mainītos, jāķeras pie darba pašiem! Kādi tad būs Latvijas ceļi, kuru būvēšanā piedalījušies tādi korifeji kā Alkšņa, Celmiņa, Ērgļ un Papardes kungi? – Protams, gludi kā dēļi, pārliecinājumies pēc neliela ceļojuma nākotnē pēc 20 gadiem.
Nākamie hidrobūvju būvtehniķi savā kursa prezentācijā sniedza nelielu ieskatu vēsturē, tajā, kā pēc Lielā sprādziena veidojās Visums un cilvēki, kā ūdens plūda aizvien straujāk un straujāk… Cilvēkiem, to skaitam pieaugot, nācās apgūt jaunas teritorijas. Lai satiktos abos upes krastos dzīvojošie, tika būvēti tilti. Tapa pirmās hidrotehniskās būves un dambji. Nākamie hidrobūvju būvtehniķi pilnībā piekrīt Jānim Peteram, kurš raksta: “Nekar, vadzi, zobus vadzī, neliec dvēseli uz krampi, palaid, palaid puķīti pa dambi!”
Arī 1.vidusskolas hidrobūvniecības kurss uz Smiltenes tehnikumu atnākuši ar pārliecību, ka viņu profesijas pārstāvjiem nākotnē nevajadzēs knapināties. Latvijas meliorācijas sistēmas jau sen ir novecojušas. Tātad – būs gan darbs, gan iztikšana. Uz pirmo kursu prezentācijas pasākumu jaunie lietaskoki ieradās ar pašu būvētu ekskavatoru un dažu minūšu laikā parādīja, kā ar labu izglītību un tehniku var nopelnīt lielu naudu.
Tradicionāli pirmo kursu prezentācijas laikā tika paziņoti kursu iepazīšanās maču rezultāti un apsveikti uzvarētāji skolas krosā un pirmo kursu vieglatlētikas sacensībās. “Šogad vēl nebijis notikums – kursu iepazīšanās mačos pirmajā trijniekā tika kurss, kurā mācās lielākoties jaunietes,” informē Smiltenes tehnikuma sporta darba organizators Leons Peļņa. “Līdz šim parasti pirmajās vietās bija puišu kursi. Taču galvenais jau tas, ka sacensībās iesaistījās visa skola un katrs kaut ko sasniedza. Punktus varēja nopelnīt ne vien par veiklību, atjautību un fizisko izturību, bet arī skaistāk saģērbjoties. Bija ļoti sīva cīņa pat par pēdējo vietu. Visu izšķīra puspunkts.”
Rezultāti:
1.vieta –3.A transporta kursam;
2.vieta – 2.autotransporta kursam;
3.vieta – 2.ēdināšanas pakalpojumu kursam.
“Veselā miesā vesels gars!” jauniešus pasākuma noslēgumā uzrunāja skolas direktors Andris Miezītis. “Paldies, ka bijāt vienoti un gan kursu iepazīšanās mačos, gan prezentācijas pasākumā parādījāt sevi kā kolektīvu! Lai tikpat draudzīgi un kuplā skaitā jūsu kursi būtu arī saņemot diplomu! Veiksmīgu sportošanu un mācības!”
Teksts: Baiba Vahere
Foto: Guntis Viļums
