Meteņi – ziemas svinības
Februāris ir visīstākais ziemas mēnesis, tomēr ar sirdi jau mēs gaidām pavasari un degungalu gribam sildīt pirmajos saules staros. Aizvadītā meteņdiena pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” aizritēja pilnā sparā, spēkojoties sniegputeņa baltajās lamatās – kausējot sniegu, laižot no kalna skanošo mucu un pašiem vizinoties no kalniņa, spēlējot hokeju, braucot sniega lāpstās, kartona bobslejā un žvadzinot skanošo virvi. Kā ik katru gadu – darba grupa izstrādā scenāriju pie topošo svētku norises un šogad uzsvars tika likts uz pavārmākslu un mielošanos ar gardajām pankūkām. Vēlējāmies bērniem sniegt ieskatu pankūku tapšanā uz īsta ugunskura. Par cik meteņdienā pie svētku izdarībām – mielošanās ir viena no galvenajām sastāvdaļām, tad pankūku tēma likās brīnišķīga, interesanta ideja, ko izspēlēt arī sportiskajās aktivitātēs (sarindot pankūkas pēc lielumiem, trāpīt ar sniega piku kustīgai pankūkai). Novērots, ka bērniem pankūkas ir viens no mīļākajiem ēdieniem launagā, tāpēc izvēlētā svētku tēma šķita – bērniem tuva, interesanta, izzinoša un daudzfunkcionāla.
Meteņi ir laika grieži, latviešu gadskārtu svētki. Meteņdienu mēs vēl varam saukt par ziemas un pavasara saulgriežiem. Bērnu valodā runājot – saulīte griežas un šis ir laiks, kad svinam svētkus. Par svētku saukli mums kļuva teiciens: „Nāc ciemoties uz pankūku ciemu.” Sporta laukumā, jeb saucamajā – pankūku ciemā, lielajā svētku ugunskurā pankūku cepšana bija galvenais tās dienas rituāls. Katra bērnudārza grupa ar savām audzinātājām un auklītēm varēja pienākt, vērot, klausīties pankūku tapšanas procesa kārtībā un protams, nogaršot tikko izceptās pankūkas. Tās bija izdevušās varen gardas, par ko liecināja lielie bērnu pulki pie tik tikko izceptajiem pavārmākslas brīnumiem, jo liela daļa mūsu iestādes audzēkņi, uz ugunskura ceptas pankūkas ziemā – ēda pirmo reizi. Evelīna no Mārīšu grupas stāsta: „Man tā pankūka garšoja un patika skatīties, kā pavārītes pankūkas cep.” Paldies iestādes metodiķei Ilvai Stīpniecei un darbiniecei Mudītei Raiskumai par neviltoto cepšanas prieku un neatlaidību visu svētku garumā, cepot lielās, garšīgās pankūkas visiem svētku dalībniekiem. Sveiciens mūsu pašu pavārītēm par sarūpētajiem svētku labumiem! Mīļš paldies Smiltenes tehnikuma direktoram Andrim Miezītim un viesu uzņemšanas pasniedzējai Maijai Jančevskai par iespēju izmantot viņu skolas lielo uguns grilu mūsu aktīvajām darbībām, kā svētku kuplināšanas simbolu, ar uzskatāmu piemēru mūsu mazajiem „Pīlādzīša” audzēkņiem. Varam uzgavilēt: “Kopā ir spēks!”
Par radošo un muzikālo noformējumu svētkos rūpējās mūzikas nodarbību skolotājas Valda Sedola, Anita Moruza un Lāsma Serdāne. Lustīgu sniega kausēšanas talku marta mēnesī novēlam visiem maziem un lieliem pīlādzēniem! Ar sveicieniem, līdz citam gadam – Metenis.
Pašapkalpošanās prasmes
Mājas, bērnudārzs ir bērnam pirmā vide viņa dzīves sākumā, kur sākt apgūt primitīvākās prasmes dzīvei. Viens no svarīgākajiem pirmsskolas izglītības pamatvērtību elementiem ir pašapkalpošanās prasmju apguve. Es pats apģērbjos, es pats griežu, es pats veidoju, es māku pajautāt, es pats nesu, pats zīmēju, pats pogāju, pats sienu, pats rāpjos, pats skandēju, pats protu nostāties, es jau burtoju, pats zinu, pats dzirdu skolotāju, pats saprotu ko daru! Jā – tieši tik svarīga ir pašapkalpošanās māksla, kad bērns pastāvīgi prot darboties dažādās jomās, pats prot komunicēt, organizēt un kontrolēt savas spējas. Ar brašiem soļiem „Lācēnu” grupa februāra mēnesī ir pietuvojusies pašapkalpošanās manierēm, uz katru ēdienreizi pašapzinīgi rosoties iestādes ēdamzālē. Bērni ar savu skolotāju – Mudītes, Ineses un grupas auklītes Sanitas palīdzību – prot eleganti sev saklāt pusdienu galdu. Lieki piebilst, ka skolotājas un auklītes bērnudārzā „Pīlādzītis” vienmēr ir veicinājušas, rosinot bērnus šādus darbiņus mācīties, jo visi lielie dzīves notikumi vēl tikai priekšā. Pēc jaunu iespēju rašanās un vadītājas Santas ierosinājuma – vairāk esam to sākuši praktizēt šajā mācību pusgadā, ļaujot ne tikai dežurantiem darboties, bet iespēju robežās – katram. Mazākie bērni „Pīlādzītī” prot atšķirt karotes no dakšām, mazos šķīvīšus no pusdienu šķīvjiem, trīsgadnieki jau prot šķīvjus un galda piederumus arī salikt uz galda, četrgadnieki prot sev salātus šķīvī ielikt, piecgadnieki prot salikt maizītes un uzpūteni traukos, nokārtot galdu, bet lielākie bērni (sagatavošanas grupu bērni) vissarežģītākās galda kultūras prasmes – uzklāt galdu ar visiem nepieciešamajiem galda piederumiem, ieliet zupu pareizajā šķīvī, uzlikt griķus vai kartupeļus, uzliet mērci u.c.ēdienus. Uzmanīgi vērojot grupas biedrus, bērni ar sev salikto ēdienu traukos prot atrast arī vietu pie galda, mācās nokārtot galdu un arī to noslaucīt. Ar gandarījumu apbrīnoju – kolēģu pacietību un bērnu izveicības prasmes. Viņi mācās ļoti ātri. Lai mums ceļš būtu drošāks, vecāki – palīdziet un darbojaties kopā ar bērniem! Ejot vienu ceļu – mēs neapjuksim un varēsim radīt brīnumus, pārsteidzot kādreiz arī jūs!
Bērni mācās pārstrādāt papīru
Šomēnes “Pīlādzītī” notiek daudz un vispusīgi darbiņi, viens no tādiem ir izzināšana- kā bērni, paši savām rokām ar nelielu pieaugušo palīdzību, mājas apstākļos var izveidot papīru. Uzmini manu mīklu: “Kas tas ir? Zaļām bikšelēm kājās, diviem radziņiem uz galvas, dara ļoti labus darbus un māca to darīt citiem?” Jā, tā ir skudra Urda. Vārds Urda – nozīmē “urdīt”, neatlaidīgi mudināt, skubināt, darīt labu (kas visnotaļ ir viens no svarīgākajiem moto saukļiem – pirmsskolniekiem). Skudra pēc savas dabas ir ļoti čakla. Skaistais tēls – Skudriņa Urda uz mūsu iestādi tika aicināta ar izzinošām, pētnieciskām un radošām nodarbībām pie 4-6 gadus veciem bērniem. Februāra mēnesī skudriņa apmācīja “Zilonīšu”, “Bitīšu”, “Mārīšu”, un “Pelēnu” grupu audzēkņus, lai bērni iemācītos un apgūtu jaunas zināšanas dzīvei.
Par bērnu iespaidiem un darba procesu dalās ”Pelēnu” grupas skolotāja Santa Bērziņa: „18. februāra rītā Pelēnu grupiņā notika liela rosība, gluži kā skudru pūznī. Iesākumā Urda izstāstīja, ka viņa darbojas Daibes poligonā. Tā ir vieta, kur nonāk dažādu krāsu, materiālu, izmēru un formu priekšmeti, ko cilvēki pēc izmantošanas sauc par atkritumiem. Skudra Urda sadarbojas ar ZAAO, kur otrreiz izmantojamie materiāli tiek pārstrādāti jaunās lietās. Skudriņa rādīja nelielu filmu, kurā bija redzams, ka skaisto, balto papīru iegūst no kokiem. Un tas nemaz nav dabai draudzīgi, jo tiek nogalināta dabīgā un dzīvā vide. Tāpēc ”Pelēni” Urdas vadībā mācījās, kā no vecām un nevajadzīgām avīzēm varētu izveidot jaunu papīru. Iesākumā avīzes bija jāsaplēš sīkos gabaliņos, kur bērni ar neviltotu prieku varēja darbināt sīko pirkstu muskulatūru un pievērsties svarīgajam darba procesam. Tad Urda tos ielika blenderī, bērni palīdzēja pievienot ūdeni un darbinot ierīci – tika iegūta šķidra, pelēka papīra masa. Iegūtais maisījums tika uzliks uz sieta un ar švammītēm susināts līdz viss liekais ūdens bija izspiests. Jauniegūtais papīrs tika liks žāvēties un jau nākošajā dienā tas bija izžuvis. Bērniem jocīgi likās, ka jaunais, izžuvušais papīrs atšķīrās no mums visiem, tik labi zināmā un ierastā – baltā papīra. Kāpēc? Kopīgi veidotais papīrs bija pelēks, ciets un diezgan biezs. Darba procesā, veiksmīgi sadarbojoties ar skudriņu Urdu, no bērniem skanēja priecīgi saukļi. Jana: „Šķidro papīra putru vajag iztaisnot, lai sanāk īsts papīrs!” Markuss K.: „Vispār mums patika taisīt papīra putru!”
Izvērtējot darba procesu, mazo “Pelēnu” grupas audzēkņi nonāca pie secinājuma, ka paveikuši dabai draudzīgu darbu, jo viņi ieguva papīru no otrreiz izmantojamām lietām.”
Ieva Klāva – Bunga, PII „Pīlādzītis” sporta skolotāja
