2024. gada 26. apr.
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Meklējot atbildes uz jautājumiem par vakcināciju

21.janvārī Zoom platformā ar Smiltenes vidusskolas skolotājiem un darbiniekiem tikās Vidzemes slimnīcas ārsts un skolas absolvents Dainis Vorps. Viņš informēja un atbildēja uz jautājumiem par vakcīnām, ko vairākums mediķu uzskata par vienīgo veidu, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar “Covid 19” smagā formā.
“Esam viena no lielākajām iestādēm Smiltenes novadā. Kā skolas direktore jūtos atbildīga gan par vairāk  nekā 1000 cilvēkiem,  gan arī par to, lai ikviens saņemtu objektīvu informāciju, nevis uzticētos dažādām viltus ziņām,” atzīst Ilze Vergina. “Novadā bijām viena no pirmajām iestādēm, kas saskārās ar šo vīrusu. Speciālisti atzina – izvairīties no daudz smagākām sekām palīdzēja mūsu operatīvā rīcība.

Mēs visi esam ieinteresēti iespējami ātrāk ierobežot vīrusu, lai skolēni var atgriezties skolā, bet viņu vecāki – savās darba vietās. Attiecībā uz vakcināciju daudziem joprojām ir ne viens vien jautājums. Tāpēc arī šī tikšanās ar ārstu un skolas absolventu Daini Vorpu.”

Visbīstamākā – vīrusa neprognozējamā norises gaita

“Diemžēl vīruss joprojām strauji izplatās, tā norises gaita ir neprognozējama,” informē dakteris Dainis Vorps. “Pacientiem, kuriem slimība noritējusi ar smagā formā, nākas sadzīvot ar plaušu bronhektāzēm, fibrozi (raksturīgākie simptomi – hronisks, pakāpeniski progresējošs elpas trūkums un klepus). Tas nozīmē, ka viņiem plaušu speciālistu redzeslokā vajadzēs atrasties visu turpmāko mūžu. Minētā slimība rada progresīvu plaušu funkcijas pasliktināšanos un  elpošanas mazspēju. Pacienti ar smagu slimības gaitu un “Covid 19” izrasītu pneimoniju vairāk vai mazāk smok, “ķer pēc elpas”, bez skābekļa maskas paliek zili un nespēj noturēt asinīs tik svarīgo skābekli.

Diemžēl liela sabiedrības daļa joprojām tā pa īstam neapzinās situācijas nopietnību, nevalkā sejas aizsargmaskas, neievēro 2 m distanci, apmeklē vecvecākus un tiekas ar draugiem, ļaujot vīrusam izplatīties aizvien plašāk.

Daudzi uzticas vizierim vai domā, ka pasargās sejas maska. Pierādīts, ka, valkājot sejas masku, iespēja saslimt ir daudz mazāka, taču zināms risks saglabājas tik un tā. Vizieris ir tikai kā papildu līdzeklis, nevis vienīgais aizsargs.

Mediķiem šobrīd nav pamatojuma cerēt, ka situācija tuvākajā laikā mainīsies.   Tāpēc mans viedoklis ir – visapkārt notiek karš, tikai ienaidnieks ir neredzams. Neatskan šāvieni un nav arī šaušalīgā ložmetēju skaņa. Taču arī šajā frontē krīt cilvēki, daži nomirst, dažiem ir sekas uz visu turpmāko mūžu. Barikāžu laikā sievietes atbalstīja vīrus, kuri bija gatavi sisties līdz pēdējam. Tagad ir daudz vienkāršāk – jādistancējas un viss būs labi. Taču cilvēki šobrīd nav vienoti, bet biežāk ir haotiski, neklausās, ko saka profesionāļi, pirmajā vietā liekot savas vēlmes un vajadzības. Ja tā turpināsies, karš būs ar lieliem zaudējumiem. Negribu nevienu pierunāt vakcinēties, taču pašlaik izskatās, ka tas ir vienīgais veids atpakaļ uz dzīvi, kāda tā bija līdz šim. Šaubu gadījumā vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Īpaši svarīgi ar šo lēmumu nekavēties augsta riska pacientiem un pacientu grupām.

Kamēr 70% sabiedrības nebūs vakcinēta, tikmēr nāksies sadzīvot ar dažādiem ierobežojumiem.”

Modernās tehnoloģijas paver iespēju rīkoties ātrāk

Parastos apstākļos vakcīnu izstrādātu ilgāk – līdz pat 10 gadiem. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju un zinātnes attīstību, kā arī līdzšinējos pētījumus, vairs nav jāgaida tik ilgi, un man šķiet, diezin vai mums ir 5-10 gadi, līdz varētu sākt izmantot jaunu vakcīnu.

Jā, vakcīna ir jauna, taču iesaku nebaidīties no jaunā!

Latvijā plānoto vakcīnu izstrādē piedalījušies 30 līdz 40 tūkstoši cilvēku ASV un Eiropā. Galvenās blakusparādības – sāpes vakcīnas injekcijas vietā, saaukstēšanās simptomi, nespēks, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Minētās blakusparādības novērotas arī citām vakcīnām. Biežāk blakus parādības ir pēc otrās vakcīnas saņemšanas. Būtiski atcerēties, ka pirmā vakcīnas injekcija nepasargā no inficēšanās – risks saglabājas augsts! Neviens cilvēks no vakcinācijas komplikācijām pasaulē nav miris!

Taču publiskajā telpā, īpaši sociālajos tīklos, diemžēl  ir ļoti daudz dezinformācijas, kas nevis atvieglo, bet apgrūtina ārstu jau tā smago cīņu ar bīstamo vīrusu. Šā gada 22.janvārī Vidzemes slimnīcā ārstējas 56 pacienti. 5 no viņiem – ar smagu slimības norises gaitu. Ir pārplānotas nodaļas, kas izolētas tieši “Covid 19” pacientiem, kā arī izveidotas divas reanimācijas nodaļas – viena “Covid 19” pacientiem, otra – parastā.  

Ikdienas darbs jau neapstājas, reanimācija nepieciešama arī pacientiem pēc smagām traumām, smadzeņu insulta, infarkta, pēc smagām operācijām. Bet mediķu ikdienas darbs ir pilnībā mainījies.

Ja cilvēkam nepieciešama hospitalizācija un ārstēšanās slimnīcas apstākļos, viņš sākumā nonāk “tranzīta nodaļā”, kur tiek uzsākta ārstēšana, līdz sagaidīta atbilde par “Covid – 19” testu. Ja tā ir negatīva, pacienta turpmākā ārstēšana notiek attiecīgajai diagnozei atbilstošā nodaļā. Ja tests ir pozitīvs, pacients nonāk “COVID-19” nodaļā un tiek ārstēts tur. Ja pacientam nepieciešama akūta operācija, medicīnas personāls tiek saģērbts īpašā aizsargapģērbā. Lai vieglāk saprastu ārstus – akūta operācija vidēji ilgst 1,5 stundas. Līdzīgi ir skriet pusmaratonu ar sejas aizsargmasku karstā vasaras dienā bez jebkādas iespējas izstāties! Variet pamēģināt!”

Arī pats dakteris Dainis Vorps ir vakcinējies. Nekādu nevēlamu blakusparādību nav bijis. Cilvēki, kas man ir svarīgi, noteikti saņems vakcīnu. Negribu savu tuvinieku redzēt reanimācijas nodaļā – no turienes ir ļoti liela iespēja neiznākt. “Mēs, taču, visi  vairāk par visu vēlamies iespējami ātrāk atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, iziet no mājām, nebaidoties saslimt, satikties ar saviem mīļajiem, iet uz darbu, svinēt svētkus…”

“Katrā ziņā – jau tagad varu pateikt – tiklīdz būs pieejama vakcīna, noteikti vakcinēšos,” atzīst arī skolas direktore Ilze Vergina. “Vakcīnu ļoti gaida arī visa mana ģimene.”

Baiba Vahere