12.aprīlī Smiltenes tehnikuma 4.kursu audzēkņi saņēma žetonus – piederības zīmi, kas nākamajiem absolventiem vienmēr atgādinās par vietu, kur sperti pirmie soļi patstāvīgajā dzīvē un iegūta profesija.
Smiltenes tehnikuma žetons ir kā vārpa, kas simbolizē briedumu, izaugsmi un augšupceļu. To piedzīvot 4.kursu audzēkņiem viņu turpmākajās gaitās vēlēja skolas direktors Andris Miezītis. “Lai šis žetons jums palīdz dzīvot šajā sarežģītajā dzīvē! Man patīk jūsu skolas laiku salīdzināt ar skrējienu pa stadionu. Šobrīd esat tikuši tikpat kā līdz finišam. Pēdējie metri nekad nav tie vieglākie. Blakus tribīnes, skatītāji, vecāki, draugi un skolotāji. Visi uz jums skatās un vērtē. Izturiet un pierādiet, ka jūs esiet labākie! Lai jums veicas! Vairāk runāsim izlaidumā!”
Dzīvei sagatavoti jaunie speciālisti!
Šā gada Žetonu vakara vadmotīvs bija – no Miglas līdz Saulei. Kad šie jaunieši pirms četriem gadiem sāka mācības tehnikumā, daudzi no viņiem mazliet atgādināja Ezīšus miglā… Taču pēc profesionālās kvalifikācijas prakses skolā atgriezās praktiskajai dzīvei sagatavoti jaunie speciālisti – nākamie veterinārārsta asistenti, ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, viesmīlības pakalpojumu speciālisti, ceļu būvtehniķi, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi un automehāniķi, kuri apzinās savas iespējas un gatavi darīt visu iespējamo, lai sasniegtu vēl vairāk…
Īpašs prieks par tām tehnikuma audzēknēm, kuras mācības un praksi spēja apvienot ar atbildīgo misiju – būt māmiņai…
Palikt cilvēcīgākiem – vienkāršākiem un patiesākiem!
“Mīļie jaunieši! Jums vēl atlikuši tikai daži mēneši, ko mācīties Smiltenes tehnikumā,” viesnīcu pakalpojumu kursu uzrunāja audzinātāja Diāna Dankbāre. “Kas gan tas ir iepretī visai dzīvei! Tomēr katru dienu mums tiek dotas jaunas iespējas, lai savā dzīvē ko uzlabotu un mainītu. Lai mēs paliktu cilvēcīgāki – vienkāršāki un patiesāki. Lai dzīve būtu kā dzīve, nevis – leļļu teātris. Kāds varbūt teiks, ka dzīvi nevar mainīt, bet atbilde ir gaužām vienkārša: sāksim ar sevi un savu pasauli! Novēlu jums veiksmi eksāmenos, nākotnes dzīves plānošanā un sakārtošanā! Allaž turiet cieņā un godā Smiltenes tehnikuma piederības zīmi – žetonu!”
Svarīgākais, kas katram jāatrod pašam
“Mani jaukie un skaistie puiši! Šodien gribu jums novēlēt trīs lietas – tās jums jāatrod pašiem. Pirmā – motivācija,” nākamajiem automehāniķiem, kā arī celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķiem vēlēja skolotāja Viola Marksa. “Lai ir motivācija pabeigt skolu un iegūt profesiju apliecinošu dokumentu! Otrā lieta – gribasspēks. Ar to nepiedzimst, bet tas tiek attīstīts ikreiz, kad izejam ārpus savas komforta zonas vai pārvaram grūtības. Trešā – pati svarīgākā lieta, kas atšķir bērnu no pieaugušā, – atbildība. Par jūsu briedumu neliecina ieraksts pasē vai ārējais izskats. Par to runā atbildība, kuru esat gatavi uzņemties par savām izvēlēm. Sabiedrībā ciena un ņem vērā tikai atbildīgus cilvēkus.”
“Domāju – esmu daudz pieredzējis…”
“Domāju, ka esmu daudz pieredzējis: audzinājis lielus kolektīvus un izaudzinājis paša bērnus,” savējiem, 4.a transporta pakalpojumu kursa audzēkņiem teica kursa audzinātājs Aivars Vīķelis. “Paldies, jums, zēni, ka likāt man daudz pārdomāt un saprast, ka patiesībā nezinu neko. Prieks, kā esat manā acu priekšā izauguši! Tiesa, jums vēl daudz jāaug, lai savā profesijā sasniegtu augstākās virsotnes! Lai jums izdodas!”
Vieno rūpes par dzīvību
“Man ir prieks, ka uz skatuves esam tāds kuplāks pulks – gan nākamie celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi, gan – veterinārārsta asistenti,” žetonu saņēmējus uzrunāja 4. veterinārmedicīnas kursa audzinātāja Biruta Birkenšteina. “Mūs visus vieno rūpes par dzīvību. “Vetiņi” rūpējas par četrkājaino draugu veselību un reizēm arī par viņu saimniekiem, kuri noraizējušies vēl vairāk… Bet arī puiši atbild par dzīvību. Ja automobilim pietrūks kāds no riteņiem, mēs nekur nenokļūsim. Vai arī zaudēsim dzīvību, ja nebūsim parūpējušies par savu auto tā, kā vajag. Gribu jums visiem novēlēt – nekad nepadodieties un nemetiet plinti krūmos! Tas ir vienkāršākais, ko var katrs. Arī pavisam mazs bērns. Nomest rotaļu pistoli krūmos, lai mamma iet un paceļ…”
“Lietas”, kas neatgriežas…
“Mani mīļie, ceturtie “ēdinātāji”,” savējos uzrunāja kursa audzinātāja Ira Gaile. “Gribu novēlēt, lai jūs atceraties: dzīvē ir “lietas”, kas neatgriežas. Tas ir laiks, pateiktie vārdi un iespējas. Netērējiet laiku, izvēlieties vārdus, ko runājiet, un nepalaidiet garām iespējas! Lai jums veiksmīga katra dzīves diena!”
Lai izdodas pārvarēt savu “nē”!
“Parasti savus puišus uzrunāju: “Mani zeļļi!” Ko gribu jums novēlēt Žetonu vakarā? – Vispirms jau – nenolaidiet rokas pirms profesionālā kvalifikācijas eksāmena,” savējiem vēlēja 4.b transporta kursa audzinātāja Anda Kalniņa. “Tātad par tādu vārdiņu kā “nē” aizmirstam un to pārvaram! Tas ir arī mans novēlējums visiem pārējiem absolventiem.”
Žetonu saņēmēji priekšnesumos dalījās spilgtākajos, tehnikumā gūtajos iespaidos un emocijās, kā arī prezentēja savas izvēlētās profesijas. Pārsvarā jau tas bija prieks, kas mijās ar jaunības bezrūpību, un smeldzi par to, ka jau pavisam drīz vairs nekas nebūs tā, kā līdz šim…
Skanēja tehnikuma audzēkņiem tuvas dziesmas. Skolas zāle dimdēja deju soļos. Uzstājās skolas deju kolektīva “Amatnieki” VIP zelta izlases kopa “Zeltenieki” un arī daži “viesmākslinieki”.
Teksts: Baiba Vahere
Fotogalerija pieejama ŠEIT. Foto autors: Guntis Viļums
