Novembris patiesi ir vislatviskākais mēnesis gadā! Jānosvin Mārtiņdiena, jāiededz svecītes, atceroties un godinot varoņus, kuri cīnījās par mūsu zemi, un, protams, mūsu mīļās Latvijas dzimšanas diena. Kaut ārkārtas situācija valstī liek būt īpaši uzmanīgiem un izvairīties no lielām kopābūšanām, mazie bērni svētkus nosvinēt prata ļoti mīļi, sirsnīgi, atmiņā paliekoši.
Mārtiņdienas gailis mūzikas zālē aicināja katru grupu atsevišķi. Zāle īpaši skaista, jo bērni kopā ar skolotājām gatavoja dekorus no zariņiem, lapām, čiekuriem, citiem dabas materiāliem. Bērnus, ietērptus maskās, sagaidīja mūzikas un sporta skolotājas, lai jautrās stafetēs, dziesmās un rotaļās atcerētos senos ticējumus, skandētu tautas dziesmas un teiktu paldies zemītei, kura mūs baro. Lai zeme dodas atpūtā līdz nākamajam pavasarim! Bērni izlika Mārtiņa zīmi, iešuva gaiļa astē krāsainus dzīparus, pārtapa par ķekatniekiem, jo, grabinot un skandinot mūzikas instrumentus, šķita, čigāniņu jeb budēļu pilna zāle. Kur nu bez cienastiem! Paldies vecākiem un pavārītēm, kuri tos sagādāja!
Lāčplēša dienā pie “Pīlādzīša” iemirdzējās krāšņa svecīšu saulīte. Pievakarē, dodoties mājup, bērni kopā ar vecākiem pateicībā, mīlestībā un cieņā iededza svecītes, tā godinot mūsu senčus, kuriem pateicoties varam dzīvot brīvā, varenā, skaistā zemē. Šajā pelēkajā laikā tā izskatījās īpaši krāšņa, un izgaismoja mūsu, bērnu, vecāku un garāmgājēju sirdis un domas. Vecāki tika aicināti kopā ar bērniem doties uz varoņu piemiņas vietu Smiltenes kapos.
Skaista mana tēvu zeme,
Par visām zemītēm;
Augsti kalni, plaši lauki,
Zils jūras ūdentiņš!
Gaidot mūsu Latvijas dzimšanas dienu, visa mēneša garumā grupiņās runāja, klausījās, izzināja visu ap un par dzimteni, tās dabu, cilvēkiem, notikumiem, simboliem utt. Atbilstoši bērnu vecumam, skolotājas stāstīja, rādīja, kopā ar bērniem veidoja dažādus darbus par tēmu, skatījās filmiņas. Lielākie bērni devās ekskursijās uz Smiltenes ievērojamākām vietām, jo, tikai iepazīstot tuvāko apkārtni, bērni sapratīs un iemīļos savu zemi. Mūsu skaistā Smiltene taču ir daļiņa no Latvijas! Svētkus gaidot, katra grupa satikās zem augstā mastā plīvojošā Latvijas karoga, lai kopā nodziedātu valsts himnu, aizdegtu svecītes un izrādītu cieņu mūsu valstij. Raugoties mazo smilteniešu smaidošajās sejās un zinātkārās acīs, saprotam, ka nekādas nelaimes un grūtības nespēs mūs pieveikt. Mēs bijām, esam un būsim stipri!
Dievs, svētī Latviju!
Gunta Mežule, PII “Pīlādzītis” skolotāja
