2024. gada 29. marts
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Uz skolu – ar prieku un pēc jauniem izaicinājumiem

5.decembrī Smiltenes vidusskolā viesojās Valsts Izglītības satura centra (VISC) īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030) eksperte, Smiltenes vidusskolas koordinatore Sigita Tama. Kopā ar minētajā darbā iesaistītajiem skolotājiem tika pārrunāts paveiktais, gūtas ierosmes turpmākajam darbam un aktualizētas problēmas, kas vēl kopīgiem spēkiem risināmas.

Projekta eksperte kopā ar skolas vadību piedalījās atklātajā rotaļnodarbībā Smiltenes vidusskolas pirmskolas grupiņā “Mārītes” un integrētajā latviešu un krievu valodas stundā 9.b klasei.

Rotaļnodarbība “Mārītēm”

Rotaļnodarbībā pirmskolas bērni nostiprināja zināšanas par skaitļu sastāvu un gatavoja dāvaniņas vecākiem Ziemassvētkos. Vērojot “Mārīšu” darbošanos, klātesošie guva daudzpusīgu ieskatu gan par to, kā Smiltenes vidusskolas piecgadnieki gūst matemātisko priekšstatus, gan to, kā veidojas viņu kultūras izpratne un tiek rosināta bērnu pašizpausme mākslā, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Nodarbība noritēja brīvā un radošā atmosfērā.
Bērni strādāja ar patiesu prieku, vienlaikus sagādājot gandarījumu arī klātesošajiem par skolotāju radošo pieeju un nodarbību sagatavošanā ieguldīto, lielo darbu.
Audzinātājas Sanita Ceriņa un Mairita Belozareviča visu laiku nodrošināja projektā ietvaros aktualizēto atgriezenisko saiti, dodot iespēju katram bērnam apzināties to, ko viņš apguvis labi un kurās jomās līdz vēlamajam rezultātam vēl mazliet jāpiestrādā. Audzinātājas ne reizi neteica: “Nē, tas nav pareizi,” bet uzdeva uzvedinošus jautājumus, lai bērni spētu izpildīt viņiem dotos uzdevumus, izjustu gandarījumu par paveikto un vēlētos apgūt vēl vairāk.

Spēks – komandā

“Jaunā pieeja mācību saturā paredz, ka skolotājs ir mācību procesa vadītājs, rosinot bērnus būt aktīviem un sadarboties,” atzīst projekta koordinatore Sigita Tama. “No sirds priecājos būt šajā nodarbībā! Redzu, ka projektā izvirzītie mērķi Smiltenes vidusskolā tiks sasniegti. Skolotāji prot lieliski organizēt darbu, arī bērni bija tik priecīgi apgūt ko jaunu un parādīt klātesošajiem savas zināšanas! Uzreiz redzams, ka tie nebija tikai paraugdemonstrējumi, bet bērnu un audzinātāju ikdienas sadarbība, kurās visi jūtas droši un labi. Vienlaikus “iekustināt” tik daudz bērniņus – tas ir nopietns izaicinājums!
Skolotāji ir atvērti jaunajai pieredzei un ticu, ka laika gaitā viņi jaunajā mācību saturā jutīsies aizvien drošāk.”
Nodarbībā piedalījās, savās pārdomās par jauno mācību saturu un rotaļnodarbībās redzēto dalījās arī citas pirmskolas skolotājas. Regulāri sanākt kopā un pārrunāt paveikto un tuvākajā nākotnē iecerēto – tā ir viņu ikdiena. Realizēt tik lielas ieceres var tikai komandā…

Eksluzīva stunda un skolotāja sapnis

Smiltenes vidusskolas 9. b klases skolēni kopā ar krievu valodas skolotāju Āriju Veitmani un latviešu valodas skolotāju Sarmīti Rīderi integrētajā latviešu un krievu valodas stundā, strādājot darba grupās, pārrunāja, kā viņi izprot K.Skalbes teikto: “No valodas pazīst cilvēku” un, runājot izvēlas vārdus. Jaunieši tekstā meklēja aizguvumus no angļu un krievu valodas un tos aizstāja ar literārās latviešu valodas vārdiem. Noskaidroja, kas ir aizgūti vārdi un barbarismi, izskaidroja to nozīmes. Katrs pirms nodarbības izvēlējās savu veiksmes pogu un tā viņiem palīdzēja mācības uztvert kā jautru domino spēli, kurā vinnētāji ir visi…
“Mācību stunda bija izcili organizēta,” vērtē Sigita Tama. “Sākumā skolēniem kā skaisti iesaiņota konfekte tika pasniegts izaicinājums – iepazīties ar tās (mācību stundas) saturu – jauniešiem ļoti aktuālu tematu, kas nebūt nebija tik vienkāršs kā kādam šķita pirmajā brīdī. 40 minūtēs sasniegt tādu rezultātu – tas ir ļoti labs rādītājs!”
Skolotāja Sarmīte Rīdere atzina, ka būtu jauki, ja šādām integrētajām nodarbībām varētu veltīt vismaz divas mācību stundas pēc kārtas. Savukārt skolotāja Ārija Veitmane priecājās par jauniešu atsaucību un atvērtību, iesaistoties mācību darbā.
Audzēkņi, neraugoties uz to, ka nodarbībās nebija, kā ierasts vieni ar skolotāju, nodarbībās jutās brīvi, jo radoša sadarbība grupās, dodot skolēniem iespēju apzināties mācību stundās izvirzītos mērķus un ieguvumus, Smiltenes vidusskolā tiek praktizēts jau sen. Jaunieši savstarpējā komunikācijā iemācās cienīt sevi un citus, attīsta prasmi sadarboties, iedziļināties dažādos jautājumos un problēmās, meklēt atbildes, nebaidīties kļūdīties un pēc tam prot pielietot iegūtas zināšanas un prasmes reālās dzīves situācijās.
“Ļoti augstu novērtēju to, ka šajā gadījumā divu priekšmetu salikšana kopā nebija pašmērķīga, bet jēgpilna”, savu viedokli pauž skolas izglītības metodiķe Daina Zelmene. “Ja tā varētu strādāt ikdienā, tā būtu ideāla dzīve! Ekskluzīva stunda, ko piedāvāt skolēniem. Bija nepārprotami redzams, ka arī bērniem mācību stunda patika. Izcili pārdomāts darbs – sākot ar saistošu, rosinošu stundas sākumu un noslēdzot ar atgriezenisko saiti un refleksiju.”
“Mācību stundā bija ļoti labi pārdomāti uzdevumi,” uzskata direktores vietniece izglītības jomā Valda Cirīte. “Kvalitatīvas mācību stundas galvenais mērķis ir – rosināt bērnus domāt un saprast to, ko viņi vēl nezina. Darbojoties nonākt līdz secinājumiem. Šeit tas viss bija!”

Kaut šādas stundas būtu biežāk!

Vairāki skolēni pēc integrētās latviešu un krievu valodas stundas atzina, ka labprāt tādās piedalītos katru dienu.
“Galvenie secinājumi pēc mācību stundās? – Mēs savā valodā izmantojam ļoti daudz barbarismu,” atzīst 9.b. klases skolniece Ance Nata Pilsnibure. “Taču, ja vēlamies, ļoti labi protam tos atšķirt un nelietot (smaida). Strādājot grupās, vienmēr var uzzināt daudz jauna arī par saviem skolasbiedriem. Parastā mācību stundā visiem tā neiznāk parunāties. Bija interesanti un labprāt šādā stundā piedalītos atkal.”
“Mācību stunda bija laba iespēja paskatīties, kā tas, kā runājam, izskatās no malas,” savu viedokli pauž 9.b. klases skolnieks Mareks Baumanis. “Lai aktīvi darbotos, vajadzēja nopietnāk koncentrēties un līdz ar to arī vairāk atcerēsimies… Man ļoti patika.”
“Ikdienā nebiju aizdomājies par to, cik savā leksikā lietojam daudz aizguvumu no krievu valodas,” saka jauniešu klasesbiedrs Reinis Abramovs. “Šādas stundas vajadzētu biežāk.”

Lai bērni un skolotāji dotos uz skolu ar prieku!

Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030) eksperte, Smiltenes vidusskolas koordinatore Sigita Tama atzina, ka viņas viesošanās galvenais mērķis bija – būt skolas vidē, vērot mācību stundās notiekošo, lai pēc tam, tiekoties ar citiem ekspertiem, secinātu, kurās jomās skolotājiem veicas labi, kurās – vēl jāpiestrādā, kā arī – lai saprastu, kāds atbalsts skolām vērienīgās ieceres īstenošanai nepieciešams visvairāk. “Salīdzinot ar iepriekšējā koordinatora atstāto informāciju, varu veikt, ka šogad Smiltenes vidusskolas skolotāji jaunajā situācijā jau jūtas daudz drošāk. Prieks, ka projektā iesaistītie pedagogi regulāri sanāk kopā un strādā. Man patika tas komandas gars, ko jutu šajā skolā, neraugoties uz grūtībām, kuras jāpiecieš līdz vērienīgo būvdarbu beigām.
Skolotāji ir gatavi runāt arī par grūtībām un tās risināt. Viņiem ir skaidri definēti mērķi un tad jau neizpaliks arī rezultāts. Šajā mācību gadā par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīta efektīva mācību stunda. Skolotāji dalās savstarpējā pieredzē, krāj labās prakse piemērus, kuros varēs dalīties arī ar citām skolām.
Esmu pārliecināta, ka ne jau tikai divās, šodien redzētajās mācību stundās, bet arī citās skolotāji strādā pēc vislabākās sirdsapziņas.
Pilotskolu pedagogi projekta “Skola 2030” ietvaros turpinās mācīties arī otrajā semestrī. Projektā iesaistītajiem skolotājiem tā būs iespēja ne tikai mācīties, bet arī dalīties savos labās prakses piemēros. Pagājušajā mācību gadā viens no galvenajiem, projekta ietvaros izvirzītajiem uzdevumiem bija papildināt zināšanas par stundu sasniedzamo rezultātu – kā izmantot jēgpilnus uzdevumus un mācību stundās nodrošināt atgriezenisko saiti, lai saprastu, ko skolēni zina un var sasniegt un, vai viņi to izmanto turpmākajā izaugsmē. Ja skolotāji to visu “liks lietā”, viņiem veidosies dziļāka izpratne par to, kas vēl nepieciešams, lai neapstātos pie sasniegtā un pozitīvi rosinātu ne vien talantīgos bērnus, bet arī tos skolēnus, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts mācībās.
Galvenais jau, lai bērni un skolotāji nāk uz skolu ar prieku! Un vecāki ar prieku sūta savus bērnus skolā. Ko vēl vairāk var vēlēties?”

Liels izaicinājums, kas palīdz justies drošāk…

“Iesaistīšanos projektā uztveram kā lielu atbildību un reizē izaicinājumu,” atzīst Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja uz izglītības metodiķe Daina Zelmene.”Regulāri tiekamies, domājam, ko vēl varam darīt, lai mācību stundas būtu kvalitatīvas, atbilstošas jaunajām pedagoģiskajām atziņām. Pēdējā laikā ļoti lielu vērību pievēršam atgriezeniskajai saitei, kas gan skolēnam, gan skolotājam palīdz apzināties to, kas vēl darāms, lai panāktu augstākus mācību rezultātus. Jaunā pieeja paredz arī to, ka skolotājiem nākotnē būs daudz vairāk jāstrādā kopā. Šāda skolotāju sadarbība, kādu redzējām integrētajā latviešu un krievu valodas stunda, notiek daudzās skolās. Un arī mūsu skolā jau ir bijušas vairākas šādas stundas.
Skolotāji ļoti gaida jaunos mācību materiālus, valstī šobrīd apstiprināts pamatizglītības standarts, tūlīt būs arī mācību programmas. Kad skolotāji saņems jaunos mācību materiālus, viņiem sirdī ienāks lielāks miers.”
Skolotāja Daina Zelmene sadarbojas arī ar skolām, kuras nav projekta pilotskolas. Galvenā atziņa: “Skolotāji, domājot par projekta īstenošanu, ieguldījuši lielu darbu un daudz mācījušies. Redzu, ka tas viss mūs tikai padarījis stiprākus un drošākus. Var jau kā strausi iebāzt galvu smiltīs… Bet mainās sabiedrība, cilvēku domāšana, vērtības un tehnoloģijas.. Līdz ar to jāmainās arī izglītības sistēmai. Skolotāji, kas brauc uz apmācībām, ir kā mazs kodoliņš, ap kuriem pulcējas citi. Viņi var dalīties pieredzē un ar saviem labās prakses piemēriem jau iziet ārpus skolas.
Tikšanās ar projekta eksperti bija ļoti vērtīga. Sigita Tama ir praktiķe, cilvēks, kurš labi pārzina izglītības sistēmu. Sarunās ar viņu uzzinājām, kā klājas skolotājiem citos novados. Visi kopā atkal paplašinājām redzesloku un guvām jaunas ierosmes turpmākajam darbam.”

Baiba Vahere