2.oktobrī Smiltenes tehnikumā viesojās metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību NEP (Nozaru ekspertu padomes), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dažādu departamentu pārstāvji, kā arī skolas ilggadējie sadarbības partneri – uzņēmēji, lai pārrunātu mācību organizāciju, vērtēšanu, praktisko apmācību un jaunā izglītības standarta ieviešanu tehnikumā.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākās ekspertes Alla Imanta un Laura Iveta Strode, kā arī IZM Juridisko un nekustamo īpašumu departamenta juriskonsulte Ilze Rozenštoka apmeklēja tehnikuma struktūrvienību Alsviķos, kur iepazinās, kā notiek apmācības audzēkņiem ar speciālām vajadzībām.
IZM Finašu departamenta vecākā grāmatvede Žanete Larionova bija procesa uzraudzības vizītē skolas grāmatvedībā.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Laura Iveta Strode iepazinās arī ar Smiltenes tehnikuma plašo pieaugušo izglītības klāstu, atzīstot to par vienu no labās prakses piemēriem Latvijā.
Spraigas diskusijas Mašīnzinību un būvniecības nodaļā
Visspraigākās diskusijas izvērtās tehnikuma mašīnzinību un būvniecības nodaļā, kur minētā NEP pārstāvji skolas vadību un skolotājus iepazīstināja ar mašīnzinību profesiju attīstības plānu, plānotajām izmaiņām mašīnzinību kvalifikācijās, modulārā moduļa konsolidāciju (nostiprināšanu, apvienošanu), profesiju standartos iekļautajām prasībām un ekspertu izstrādātajām vadlīnijām.
Viesi iepazinās ar tehnikuma materiāltehnisko bāzi, lai pēc tam izvērtētu, kuriem Latvijas tehnikumiem turpmākiem uzticēs sagatavot nākamos automehāniķus un smago spēkratu mehāniķus. Pēdējā izglītības kvalifikācija iecerēta kā elitāra profesija, ko pēc tehnikuma apgūstot augstākajā līmenī, tiks sagatavoti augstas raudzes, vispusīgi izglītoti speciālisti. “Šobrīd Latvijā mašīnzinību mācību programmās tiek uzņemti ap 2000 audzēkņiem gadā, no kuriem skolu beidz aptuveni 600,” informēja IZM Pieaugošo un mūžizglītības departamenta vecākais eksperts Lauris Liepiņš. “Tāpēc mūsu mērķis ir ievērojami samazināt šajā jomā uzņemamo audzēkņu skaitu.”
Jautājums – kur pēc devītās klases paliks tie jaunieši, kuri nevar lepoties ar augstākajiem mācību rezultātiem? Smiltenes tehnikums šobrīd dara visu iespējamo, lai ikvienam jaunietim palīdzētu viņa iespēju robežās augt un atrast savu vietu dzīvē. “Par to neviens īpaši plaši nerunā, bet Latvijas izglītības sistēmā nav padomāts par turpmāko izaugsmes ceļu tiem jauniešiem, kuru sagatavotības līmenis, beidzot pamatskolu, neatbilst tam, lai spētu vienlaikus ar profesiju apgūt arī vidējo izglītību,” uzsvēra tehnikuma skolotāji.
Kas svarīgāks – tehnoloģijas vai motors?
“Jaunajā piedāvājumā dominē smago spēkratu mehāniķim nepieciešamās zināšanas un prasmes, kuras apgūšanai plānots daudz vairāk mācību stundu, nekā to, manuprāt, prasa mūsdienu darba vide,” uzskata tehnikuma direktors Andris Miezītis. “Uzņēmumiem nepieciešams darbinieki, kas spēj veikt mašīnu tehnisko apkopi, diagnostiku, vienkāršākos remontdarbus, bet nopietnāki remontdarbi parasti tiek uzticēti dīlercentriem. Tāpēc tehnikuma mācību programmu pamatā ir tehnoloģiju apguve, kas būtiska gan, strādājot ar ceļu būves, gan mežsaimniecības un lauksaimniecības mašīnām.
Šobrīd, nepārtraukti pieprasot izmaiņas izglītības saturā, mētājoties no vienas mācību programmas, izglītības standarta un moduļa uz otru, esam panākuši to, ka jaunietis, kurš varētu veiksmīgi strādāt, pārzinot jaunākās tehnoloģijas un ceļu būvi, spiests mācīties vēl arī, kā būvē sienas. Un mēs šeit smalki runājam par spēkratu mehāniķiem, kaut skaidri zinām, ka nevienam uzņēmējam pat prātā nenāk uzticēt jaunajam speciālistam jaukt laukā sava jaunākā traktora motoru.
Bēdīgākais, ka visu šo nemitīgo eksperimentu rezultātā visvairāk cieš audzēkņi. Bērni un jaunieši mūsu valstī kļuvuši par eksperimentu trusīšiem, bet par sekām, par to, ka skolēnu sekmes ar katru gadu katastrofāli krītas, neviens nerunā. Tikai brīnāmies, kāpēc tik daudzi jaunieši pamet Latviju!”
Otrs lielākais izaicinājums – kvalitatīvas prakses
Tikšanās laikā vairākkārt kā labās prakses piemērs tika minēta Vācijas profesionālā izglītība, rosinot mācību iestādēs nodrošināt pamatzināšanas, bet praktisko apmācību deleģēt uzņēmumiem. Taču Smiltenes tehnikuma līdzšinējā pieredze vēsta – uzņēmumi bez valsts finansiāla atbalsta nav ieinteresēti jauno lietaskoku apmācībā, jo tas prasa gan laiku, gan cilvēkresursus. To apliecina arī līdzšinējie skolas mēģinājumi piedāvāt audzēkņiem darba vidē balstītas prakses. Tiklīdz projekta finansējums beidzas, daudzi darba devēji no praktikantiem atsakās. Dažus no sadarbības attur nepieciešamās formalitātes.
“Šajā jomā nekas nemainīsies, kamēr minētais jautājums nebūs juridiski pamatots un sakārtots valstiskā līmenī ar trīspusēju līgumu (audzēknis – skola – darba devējs),” uzskata tehnikuma vadība un skolotāji. “Vācijā par to visu ir padomāts līdz vissīkākajai niansei, kur profesionālā izglītība cieši saistīta ar uzņēmumu kamerām. Katrs no minēto kameru biedriem, zināmu summu, atkarībā no ieņēmumiem, iegulda arī jauno kadru apmācībā.”
Viņi ir vajadzīgi mūsu reģionam!
“Mēs nepārtrauksim sadarbību ar Smiltenes tehnikumu arī tad, ja skolai nebūs projektu naudas, ko piedāvāt par audzēkņu praktisko apmācību,” atzīst SIA “8CBR” vadītājs Andris Lacbergs. “Mani daudz vairāk uztrauc sadrumstalotība, kādu redzu mūsu valstī. Katrs velk “deķīti” uz savu pusi, bet jauniešu ir tik, cik ir. Un Smiltenes tehnikuma jaunieši ir ļoti vajadzīgi šim reģionam! Ja reģionos notiks ražošana, būs naudas plūsma, tad jaunieši neaizbrauks meklēt laimi vai nelaimi citur! Man arī patīk Vācijas piemērs. Bet cilvēks līdz Berlīnei aizies ar kājām, kamēr mēs sasniegsim Vācijas līmeni!”
Baiba Vahere
