Svētku gaidīšanas laiks Apes PII “Vāverīte”

Ar baltā sniega atnākšanu, sākas ziemas prieku un Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Kādas atmiņas mums atstājis novembris?  Novembrī – viss par Latviju – mūsu zemi.  Latvija kā mūsu mājas un zeme, pa kuru mēs staigājam.  Pa mazumiņam vien ik dienu  bērni mācījās, kas ir Latvija. Atbilstoši skolotāju plānam, katrā grupā tas notika savādāk. Vienā  bērni kopā ar savām ģimenēm zīmēja, līmēja un gatavoja stāstījumus par savu ģimeni. Citi mācījās nosaukt un rakstīt savas adreses. Vislielākie bērni, kas naski uz pētniecības darbiem, pētīja zemi zem kājām, meklēja informāciju par to, kas dzīvo zemē, kas rok alas. Ar mikroskopu bērni pētīja dažādu augsni, sliekas, vaboles. Viņi mācījās būt ļoti  uzmanīgi, lai nenodarītu pāri mazajām radībām.

Kā iespēja apgūt vēl nezināmo, vienmēr ir došanās uz bibliotēku pie bibliotekāres Ligitas, kas sarīko ne tikai Dzejoļu rītu, bet arī lasot interesantus fragmentus no grāmatām, rosina un ieinteresē sākt lasīt pašiem.

Gatavojoties Latvijas dzimšanas dienai, aicinājām katru ģimeni atnest savas ģimenes fotogrāfiju no viņu kopā būšanas mirkļiem. Tā iestādes zālē tapa mūsu Spēka siena, lai uzskatāmi redzētu, cik mūsu ir daudz.  Tā, novembra nogalē, bija vieta , kur biežāk kā citreiz, uzkavējās bērni, lai vēl un vēl viens otram stāstītu par savējiem, par savu ģimeni…

Mārtiņdiena ir viena no latviskajām tradīcijām, kas regulāri tiek atzīmēta iestādē. Šogad to veidojām kā viesošanos starp divām grupām.  Lai godam uzņemtu ciemiņus un nepazaudētu latviskās tradīcijas , tika kārtotas grupas, mīcīta mīkla, izcepta rudzu maizīte cienastam, skaisti klāti galdi, kā arī  apgūtas dziesmas, rotaļas un ticējumi.

Novembra pēdējā nedēļā , kad uzkrita sniegs, visi bērni devās uz kalniņu izbaudīt vizināšanās prieku. Šīs pastaigas dabā rosināja grupas “Vāverēni” bērnus sākt runāt par kokiem ziemā. Tā sākās  mūžzaļo koku pētniecība. Kāda ir atšķirība starp priedi un egli? Lai nonāktu līdz secinājumiem ir jārada iespēja pētīt mikroskopā, taustīt, smaržot, meklēt sēkliņas, tās sakrāt, lai iestādītu podiņos un gaidīt…

Bet ko darīt ar mūsu siltumnīcu ziemā?  Bērni teica: ”Varbūt tā var pārtapt par rūķa Rūda namiņu, lai viņam, brienot pa sniegiem, būtu kur atpūsties? Varbūt mums vajag vietu, kur pasapņot, parunāties un atstāt vēstules Ziemassvētku vecītim?” Tā arī notika, jo lielākie bērni ar saviem rotājumiem pārvērta siltumnīcu par rūķa Rūda namiņu, kur  jau 30.novembrī viņš ciemojās un atnesta  vēstules katrai grupai ar nedēļā paveicamajiem darbiem, izmēģināja mūsu šūpoles un paņēma īpašās vēstules ar lūgumiem  Ziemassvētku vecītim ar kāroto dāvanu sarakstu. Tādas ciemošanās “Vāverītē” būs līdz Ziemassvētku laikam un  labo rūķu lomā  katru gadu ir vecāki, kuri paši nav pazaudējuši savu iekšējo bērnu un prot ticēt brīnumam! Šoreiz sakām paldies tētim Jānim Palkavniekam!

Vēl priekšā daudz laba ko gaidīt un darīt, tādēļ Apes pirmsskolas izglītības iestādes  “Vāverīte” vārdā novēlu  visiem brīnumu gaidīšanas un ticības prieku, mierpilnus Ziemassvētkus un tikai veiksmīgus ceļus nākamajā gadā!

Apes PII “Vāverīte” vadītāja Iluta Apine