Pie Smiltenes vidusskolas tagad aug īpašas liepiņas, uz kurām paskatoties, vienmēr atcerēsimies Smiltenes simtgadi un to, ka mūsu novadu, skolas nozīmi tā un visas Latvijas izaugsmē novērtē arī Valsts prezidents Egils Levits.
Reģionālās vizītes ietvaros viņš kopā ar Smiltenes vidusskolas skolēniem Rēziju Jurciņu un Kārli Sīmani, kā arī skolas direktori Ilzi Verginu, Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu un izpilddirektora vietnieci Ilzi Sauso pie jaunā internāta iestādīja trīs liepas.
“Priecājos būt vienā no Latvijas latviskākajām pilsētām, kas vienlaicīgi ir vide, kurā jūt spēku,” klātesošos uzrunāja Valsts prezidents. “Smiltenieši ķeras vērsim pie ragiem un līdzšinējais veiksmes stāsts desmit gadu garumā veido augsni nākamajiem desmit gadiem un vēl ilgākam laikam. Jūsu piemērs iedvesmo visu Latviju! 2021. gada 1.septembrī būs pabeigts skolas jaunais korpuss. Tātad viss iet uz priekšu! Paldies lieliem un maziem smilteniešiem, kuri attīsta šo vietu un mūsu valsti kopumā!”
Valsts prezidents Smiltenes vidusskolai uzdāvināja arī vairākas skaistas un vērtīgas grāmatas.
Ierakstā prezidenta mājas lapā lasām: “Šeit ir arī labs izglītības piedāvājums – spēcīgs tehnikums un vidusskola, un Smiltenē jau laikus tika veikta izglītības reforma.”
Liepu laipa no sirds uz sirdi
“Piedzīvojot šādus – simboliskus brīžus kopā ar cilvēkiem, kuri ik dienu domā par valsts izaugsmi, pieaug ticība tam, ka mums visiem kopā, balstoties senču dzīvesziņā, izdosies izlolot savai Latvijai gudrus jauniešus, kuru zināšanas un personības spēks ļaus tautai pārvarēt grūtības un piedzīvot citus – labākus laikus,” saka Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.
“Kā raksta Zenta Mauriņa: “Latvietis zina, ka liepu lapu laipa nav domāta praktiskiem nolūkiem, ar siena vai bekona vezumu pāri tādai laipai nevar braukt, tā ir tilts, kas ved no cilvēka sirds uz otra cilvēka sirdi.”
Koks ir skaistuma, cildenuma, spēka un izaugsmes simbols. Latvieši koku bieži salīdzina ar cilvēku. Arī Smiltenes vidusskolai, pirms dažiem gadiem, īstenojot izglītības reformu, kā tikko iestādītam kokam, vajadzēja atrast spēku pārmaiņu augsnē dzīt saknes, salapot un augt. Šajā laikā paveiktais, skolēnu augstie mācību rezultāti apliecina, ka jaunajam kociņam – apvienotajai izglītības iestādei – esam nodrošinājuši visu vajadzīgo, lai tas varētu veidot dziļas un paliekošas saknes savā novadā. Ikviens koks – tā ir daļa no mūsu mīļās Latvijas. Tāpat kā koks, arī skola nesaraujami saistīta ar visā pasaulē notiekošo. Taču esam atvērti jauniem izaicinājumiem un arī pārmaiņām, ko sev līdzi atnesīs novadu reforma.”
“Diena, kuru atcerēsimies vienmēr!”
Īpaša šī diena bija arī jauniešiem – Kristapam Kažuro un Kārlim Sīmanim, kurš kopā ar jauniešiem no Apes vidusskolas, Smiltenes tehnikuma un Raunas vidusskolas tikās ar prezidentu diskusijā par dzīvi digitālajā laikmetā, vides iespējām un izaicinājumiem, kā arī attālinātajām mācībām. Abi jaunieši atzīst, ka tā bijusi vērtīga pieredze un nozīmīga tikšanās, kas paliks atmiņā vēl ilgi.
“Uzskatu, ka diskusiju, ko joprojām var noskatīties Valsts prezidenta YouTube profilā (presidentlv), tīmekļvietnē (www.president.lv), ir vērts redzēt arī citiem jauniešiem. Tā rosina pārdomāt savu attieksmi pret informāciju, ko saņemam, izvērtēt, kuriem medijiem uzticēties,” savu viedokli pauž 12.a klases skolnieks Kristaps Kažuro.
Smiltenes vidusskolas jauniešu pašpārvaldes prezidents Kārlis Sīmanis prezidentam bija sagatavojos arī muzikālo sveicienu – mūsu novadnieka Jāņa Krūmiņa dziesmu “Kauja par neko”, kas tapusi pēc filmas “Dvēseļu putenis” noskatīšanās. “Manuprāt, šajā dziesmā ietvertais vēstījums ir īpaši aktuāls šobrīd. Karš, lai kāds tas arī būtu, nav risinājums, kas palīdzēs ienest pasaulē pozitīvas pārmaiņas.”
“Kad pēc skolas absolvēšanas atbraukšu uz Smiltenes vidusskolu, vienmēr noteikti gribēšu apciemot arī liepiņas, kuras iestādījām kopā ar Valsts prezidentu,” saka 11.b klases skolniece Rēzija Jurciņa. “Uzskatu, ka šis ir īpašs laiks Latvijā un pasaulē. Laiks, kad jāizvērtē darbību un vārdu lietderīgums, jārūpējas citam par citu, jāmācās attālināti. To arī teicu, kad kopā ar prezidentu pie skolas bijām stādījām liepiņas.”
Teksts: Baiba Vahere
Foto: Santa Sinka
