Kā tas ir būt pusaudzim pieaugušo pasaulē, kurā uz visiem jautājumiem jau ir gatavas atbildes vai arī – uz būtiskākajiem to nav? Kas ir lielā sprādziena teorija? Kā laiks var būt saistīts ar gravitāciju? Kā es kā cilvēks pārstāšu eksistēt? Kāpēc obligāti jānoveco? Vai pastāv dzīve pēc nāves? Ko nozīmē ticēt? No kā sastāv enerģija? Kāpēc viss sliktais nāk pats no sevis, bet labais jāievieš ar spēku? Ko darīt lai nepieļautu tās sabiedrības daļas bojāeju, ko simbiolizē Dullais Dauka? Smiltenes tehnikuma audzēkņi atbildes uz šiem un citiem eksistenciālajiem jautājumiem meklēja, skatoties Cēsu Mazā teātra izrādi “Dullais” (autore – Krista Burāne, režisors – Mārtiņš Eihe).
Aktieriem Annai Nelei Āboliņai, Lienai Šmukstei, Emīlam Krūmiņam un Ģirtam Rāviņam tos uzdot rosinājusi Sudraba Edžus stāsta “Dullais Dauka” izlasīšana.
Vai iespējams sadzīvot ar atziņu, ka patiesība ir kaila un veca? Kā jūtas pusaudzis – atkarīgs no autoritātēm, kuru vārdi radikāli atšķiras no darbiem un kuru pasaule ir nabadzīga un aprobežota? Vai šādos apstākļos iespējama personības izaugsme un kā tajos atrast izdzīvošanas stratēģiju?
Dullajam Daukam sāpēs, meklējumos un klausoties dabas dziesmā pamodās sirds un kļuva plašāka pasaule. Viņu neapstāties rosināja alkas pēc zināšanām, katra jaunā pieredze un apjausma par mīlestību… Taču atbildes uz šīs dzīves lielajiem jautājumiem katram jāmeklē un jāatrod pašam. Vai ne? Jaunieši atzīst, ka izrāde to rosinājusi darīt.
Tehnikuma audzēkņi izrādi noskatījās ar programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu.
Teksts: Baiba Vahere, foto: Guntis Viļums
