2024. gada 29. marts
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Smiltenes tehnikumā izlaidums “Pa varavīksnes tiltu”

28.jūnijā Smiltenes tehnikumu absolvēja zinoši un nākamajiem dzīves izaicinājumiem gatavi jaunie veterinārārsta asistenti, pavāri, viesmīlības pakalpojumu speciālisti, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi, automehāniķi un pirmoreiz skolas vēsturē – ceļu būvtehniķi.

Izlaiduma vadmotīvs – pa krāsaino varavīksnes tiltu… Varavīksne dabā rosina domāt par krāsu daudzveidību un to, ka pēc visdrūmākajām dienām vienmēr nāk saulainās…

“Esiet drosmīgi, par sevi pārliecināti un sasniedziet savā izvēlētajā profesijā augstākās virsotnes,” absolventiem vēlēja Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis. “Paldies jauniešu vecākiem par atbalstu un sastrādātajām rokām, lai viņu dēli un meitas varētu atbraukt uz skolu! Paldies skolotājiem, kuri nesavtīgi dalījās zināšanās, lai šie audzēkņi šodien justos pārliecināti par sevi un savu vietu dzīvē! Paldies audzēkņiem, kuri gribēja mācīties! Lai šīs zināšanas un neatlaidība viņiem palīdz arī turpmākajā dzīves ceļā! Ar to “bembi” var visādi sanākt. Tāpat arī ar jahtu… Bet iegūtās zināšanas jums neatņems neviens! Lai jums izdodas atrast darbu, uz kuru varat iet ar prieku! Ticiet man – laika gaitā jūs sapratīsiet, ka tas ir daudz svarīgāk, nekā liela alga.

Zīmīgi, ka tieši pirms 80 gadiem Smiltenes tehnikuma karogā tika ierakstīti vārdi: “Zemei – darbs, tēvijai – sirds, lai Latvija kā zvaigzne mirdz!” Lai šis skaistais vēlējums jūs pavada turpmākajā ceļā! Uz tikšanos Smiltenes tehnikuma audzēkņu salidojumā!”

Jaunieši kopā ar diplomiem saņēma arī Smiltenes novada dāvinātās absolventu nozīmītes, skolas pateicības rakstus par labām un teicamām atzīmēm, aktīvu sabiedrisko darbu un sasniegumiem sportā.

4.ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkne Ieva Vizule kopā ar VIAA pateicību par piedalīšanos jauno profesionāļu konkursā “Skills Latvia” saņēma arī Latvijas simtgades izcilnieku stipendiju – 500 eiro veiksmīgam turpmākā dzīves ceļa sākumam.

Pateicību par piedalīšanos Latvijā lielākajā jauno profesionāļu konkursā “SkillsLatvia” saņēma arī 4. viesnīcu pakalpojumu kursa audzēkne Renāte Jermalajeva.

Savukārt 4.viesnīcu kursa audzēkne Viktorija Kravale ir pirmā Smiltenes tehnikuma absolvente, kura nopelnīja iespēju tikt valsts budžeta grupā Vidzemes augstskolas mācību programmā “Tūrisma organizācija un vadība”. Smiltenes tehnikums šogad noslēdza sadarbības līgumu ar Vidzemes augstskolu un turpmāk par šādu iespēju varēs sacensties arī skolas nākamo gadu absolventi.

Direktors absolventu kursu audzinātājiem pateicībā par nesavtīgo darbu dāvināja rudzu maizes kukulīti, vēlot viņiem visiem labklājību, pārticību un jau pavisam drīz – spēku uzņemties audzināt nākamos pirmkursniekus…

Lai jums vienmēr apkārt laimīgi cilvēki!

“Var iztikt bez jauna “bembja”, bet ir grūti ilgstoši atrasties starp nelaimīgiem cilvēkiem. Sabiedrību, kurā dzīvojam, zināmā mērā veido ikviens. Gan ģimenē, gan darbā,” 4.a transporta kursa jauniešus uzrunāja audzinātājs Aivars Vīķelism, vēlot  viņiem būt laimīgiem un parūpēties par to, lai tādi justos arī cilvēki viņiem apkārt. “Atceraties – neviens darbs nav ne slikts, ne ļoti, ļoti labs. Darbam jābūt tādam, lai tas sagādā prieku un gandarījumu. Tas, kuram darbs ir nasta, moka sevi un apkārtējos. Šodien, skatoties uz jums, nāk prātā kāds 1969. gada vasaras vakars, kad pionieru nometnē man blakus sēdēja dzejnieks Ojārs Vācietis un lasīja savus jaunākos dzejoļus. Viens no tiem palicis atmiņā līdz par šodienai: “Tev nav laika ar līkumu iet/ Manu svešo un zināmo nācēj! Tā ir tava dziesma, ko dzied upju, gadu un dvēseļu krāces. Dzīvi nodzīvot vajag prast – tā ir gara un vienmēr par īsu – lai tev izliekas vienmēr par maz/Grūtas uzvaras laimīgo trīsu. (..) Ka tu delnu uz klintsraga plēs,/Ja kāds akmens sāpīgi sasit,- / Esi mierīgs. Mēs – pirmie. Avangards – mēs. Nav kam tiltus un asfaltus prasīt.”

Pa dzīves kāpnēm – tikai uz augšu!

“Šodien mums visiem noslēdzies viens dzīves posms. Ja dzīvi salīdzinām ar kāpnēm, tad – kādam tās ir stāvākas, kādam lēzenākas, dažiem – stabilākas, citiem – kustīgākas,” absolventus uzrunāja 4. b transporta kursa audzinātāja Anda Kalniņa. “Vieni pirmos pakāpienus pārvarēja viegli un pārliecinoši, citiem kādreiz vajadzēja pakāpties atpakaļ, pieciest pa punam un mēģināt vēlreiz. Soli pa solītim jūs visi esat tikuši līdz izlaidumam. Taču ar to kāpnes nebūt nebeidzas. Jums visiem ir iespēja kāpt vēl augstāk – turpinot mācības augstskolā vai pilnveidojot sevi izvēlētajā profesijā. Nepārdzīvojiet, ja kādreiz gadās kļūdīties, jo tikai tā varam noskaidrot savas vājās vietas… Lai cik grūti arī kādreiz iet, nekad neizstājieties no spēles, jo agri vai vēl pienāks arī jūsu veiksmes stunda! Uz tikšanos Smiltenes tehnikuma simtgadē! Tad noteikti visi apsēdīsimies pie Kalnamuižas strūklakas, turpat blakus ziedēs mūsu iestādītās rozes… Mums ir daudz skaistu atmiņu, kurās varēsim dalīties!”

 Mīlestībai pašķiras visi ceļi!

“Paldies kolēģiem un audzēkņu vecākiem, bez kuru atbalsta mums nekad neizdotos sasniegt tik daudz,” savējos uzrunāja 4.viesnīcu pakalpojumu kursa audzinātāja Diāna Dankbāre. “No sirds priecājos par jums visiem, par to, ka pārvarējāt grūtības, lai piedzīvotu šo dienu! Šobrīd visvairāk gribu jums novēlēt mīlestību uz dzīvi. Jo tikai darbs, kas darīts ar mīlestību, nes augļus. Tikai mīļie cilvēki jums var dzīvē palīdzēt. Ja strādāsiet ar mīlestību, jums viss izdosies! Dzīve nav viegla, tā ir neparedzama. Kā saka Forests Gamps: “Dzīve ir kā konfekšu kārba, un tu nekad nezini, kādu pildījumu dabūsi.” Bet, ja visu darīsiet ar mīlestību, tad neatkarīgi no pildījuma jums viss izdosies! Novēlu jums dzīvē bieži piedzīvot prieku un gandarījumu par paveikto! Un jau pavisam drīz noteikti tiksimies skolas salidojumā!”

Ja jums pieder šodiena, arī nākamā diena būs vieglāka!

“Ko vēlos jums novēlēt turpmākajā ceļā? – Lai nepietrūkst jaunu ideju un ieceru! Lai ikdienā stabils atbalsts un pamats turpmākajai izaugsmei ir skolā gūtās zināšanas un kvalifikācijas praksē iegūtā praktiskā pieredze!” savējam, 4. ēdināšanas kursam vēlēja skolotāja Ira Gaile. “Tiem, kuriem rokās ir šodiena, arī nākamā diena būs vieglāka! Mūs klasē joprojām gaida raibie taureņi, kuri, tāpat kā jūs, Smiltenes tehnikumā salidoja pirms četriem gadiem. Bet tagad – raisiet spārnus vaļā un lidojiet! Galvenais – esiet laimīgi – ģimenē, starp saviem mīļajiem un arī ārzemēs, kur daži no jums būs jau pēc dažām dienām! Atcerieties Smiltenes tehnikumu un brauciet ciemos!”

“Tās lielās laimes nemaz nav!”

“Mūsu satikšanās stāsts ir interesants,” nākamos būvniekus un automehāniķus uzrunāja kursa audzinātāja Viola Marksa. “Jūs pirms četriem gadiem atnācāt uz Smiltenes tehnikumu mācīties, es – kā skolotāja. Visi kopā nokļuvām nezināmajā, kas uztrauca un biedēja… Tāpēc šodien ir īpaši liels par katru no jums, kas izgājis cauri skolas maratonam, veiksmīgi finišējis ar diplomu rokās un stipru pamatu turpmākajai dzīvei! Apsveicēji jums šodien vēlēs daudz laimes, bet es gribu teikt ar dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem: “Tādas lielas laimes nemaz nav, /Ja jūs to vēlat, tad zināt: tie ir nieki, /Ir tikai tādas mazas laimītes, ir tikai tādi mazi ikdienības prieki. /Ja otrs saprot, ko tu gribi teikt, ja pažēlo tai brīdī, kad tu raudi. /Ja cauri pārpildītam tramvajam nav jāizlokās mainīt sīko naudu, /Ja darbs no rokas iet, nav jākasās, nav ar skauģiem ik brīdi jāsatiekas /Tā lielā laime veidojas no ikdienišķi mazajām, man liekas. /Un es vēlu jums tās mazās, maziņās, /Un katru vakaru tad cilvēks smaidīs, un ja tā lielā pēkšņi gadīsies, /Neviens nav muļķis, garām nepalaidīs…” Novēlu jums dzīvē atrast labu darbu, satikt labus cilvēkus un pašiem būt labiem pret citiem! Paldies par kopā pavadītajiem četriem gadiem! Lai Smiltenes tehnikuma laiks pieder jūsu laimīgākajām atmiņām! Paldies vecākiem par to, ka viņi vienmēr bija tik atsaucīgi, laipni un atbalstoši! Lai mums visiem veicas!”

“Vēlējos izaudzināt ko ļoti skaistu…”

“Jau Žetonu vakarā teicu: “Lai piedod vecāki, esmu ar mieru jūs visas adoptēt,” 4.veterinārmedicīnas kursa audzēknes uzrunāja viņu skolotāja Biruta Birkenšteina.”Vissirsnīgākie sveicieni visiem skolas absolventiem un vislielākais paldies “vetu” mājas kolektīvam, tehnikuma atsaucīgajai lietvedei Zaigai, no kuras šajos četros gados nedzirdējām neviena īgna vārda. Paldies direktora vietniecei audzināšanas darbā Ingrīdai Paeglei, kura ar savu personisko šarmu un labestību tikmēr runāja, kamēr pierunāja mani paņemt audzināšanā šo kursu! Pirms tam vienam kursam jau biju nodarījusi pāri… Atgriežoties no prakses, viņi priekšā sastapa pirmkursniekus, kuri saspiedušies man apkārt, ienācējus bīdīja malā un teica: “Tā ir mūsu kursa audzinātāja!” Paldies skolas starptautisko projektu vadītājai Ingunai Avotai – ar viņas un “Erasmus+” projektu atbalstu praksē uz ārzemēm aizbrauca 13 mūsu kursa audzēkņi! Inguna viņiem prakses laikā bija kā otra mamma!

Brīžiem jau mums gāja dažādi. Bet tas tikai tāpēc, ka vēlējos no jums izaudzināt ko ļoti skaistu. Kad man nesanāca, jūs palīdzējāt, lai sanāktu. Un tās ballītes ”vetu” mājā bija pašas labākās! Gribu novēlēt jums vienmēr būt skaistām un sirsnīgām. Vienmēr mīliet un cieniet savus vecākus. Jo tikai tie, kuri mīl savus vecākus, ir laimīgi. Adoptēt jau jūs varu, bet mamma ir mamma…Ik pa laiciņam atbrauciet ciemos! Un, kad tiksiet lielos priekšniekos, atceraties veco, jauko… Birutu!” Atvadoties jaunie veterinārārsta asistenti skolai dāvināja ābelīti. Lai nākamie audzēkņi, uzsākot mācību gadu, varētu sniegties pēc kāda vitamīna un viņiem zināšanas birtu kā āboli!

Caur laimes aku dzīvē

Izlaidumos vienmēr īpaši aizkustinoši ir tie brīži, kad jaunieši saka paldies tētim, mammai un kursa audzinātājiem, kuri viņiem skolas gados bieži kļūst par otrajiem vecākiem. Arī šogad skanēja audzēkņu pašu sacerētas dzejas rindas. Tika citēti dzejnieki un teikts tas, ko saka sirds. Brīžiem balss aizlūza un acis aizmigloja asaras. Bet gaisā virmoja mīlestība, kas vienīgā spēj saturēt kopā šo tik mainīgo pasauli un dot drošu pamatu, lai gan pašiem, gan apkārtējiem dzīves ceļā vairāk būtu labā…

Skolas priekšā absolventus gaidīja Laimes aka, pie kuras visi varēja nofotografēties un doties tālāk, kur aiz kalna ir zaļāka pļava un tāles aicina, vilina, sauc…

Teksts: Baiba Vahere

FOTOGALERIJA

Foto: Guntis Viļums un no kursu arhīva