“Sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti attiecībā uz darbu Saeimā un politikā, kas izveidojušies skatoties TV sižetus, īpaši neiedziļinoties saturā,” uzskata Smiltenes tehnikuma 2. pavāru/konditoru kursa audzēkņi Evelīna Marija Leite un Rihards Krievāns, kuri nopelnīja iespēju piedalīties 10. Jauniešu Saeimā. Evelīna Marija un Rihards uzskata, ka tik mazas valsts – Latvijas pārstāvji nevar atļauties būt pasīvi un aizbildināties ar atrunām: “Ko nu mēs! Mēs jau tāpat neko īpašu ietekmēt nevaram!”
Lai kandidētu 10. Jauniešu Saeimā, jauniešiem interneta vietnē bija jāiesniedz ideja vēlēšanām un priekšlikumi deklarāciju projektiem par vienu no četrām tēmām – par demokrātiju, brīvību, neatkarību vai izglītību. Šā gada projekta vadmotīvs – “Latvija izvēlas demokrātiju”. Jauniešu Saeimas deputāti tika izvēlēti publiskā balsojumā.
“Sākumā jutāmies mazliet nedroši, šaubījāmies, vai mūsu idejas kādu interesēs, taču drīz vien sapratām, ka uztraukums bijis veltīgs,” stāsta Evelīna Marija un Rihards.
Ar savām idejām viņi dalījās sociālajos tīklos, kur pārliecinājās par to, ka mūsdienās ikvienam ir iespēja brīvi paust savus uzskatus un aktualizēt problēmas, kam nepieciešams risinājums.
Abus jauniešus šobrīd visvairāk uztrauc situācija skolās. “Daudzi pandēmijas laikā iemanījās izšmaukt bez mācīšanās, bet šobrīd jau ir tuvu tam, ka viņus neattaisnoto kavējumu un slikto sekmju dēļ var izslēgt no izglītības iestādes. Tas, ka jaunieši ilgstoši bija spiesti dzīvot mājās, negatīvi ietekmēja viņu mentālo veselību un psiholoģisko noturību. Bieži novērojama tendence – izdomāt dažādas veselības problēmas, lai skolā paņemtu brīvdienu. Ja skolotājs kaut ko stingrāk pasaka, daži to uztver kā personisku apvainojumu,” savās pārdomās dalās Evelīna Marija. Rihards uzskata, ka sabiedrībā būtu vairāk jādomā par nepilnas slodzes darba iespējām jauniešiem, lai viņiem nevajadzētu pamest skolu sarežģītas finansiālās situācijas dēļ, kas arī nav retums.
“Agrāk ar politiku pārāk neaizrāvos, bet, nonākot 10. Jauniešu Saeimā, redzot, kā notiek debates, sapratu, ka politikas veidošana ir ļoti interesants process,” atzīst Rihards.
“Jauniešu Saeimu vadīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un jauniešu Prezidijs,” par 10. Jauniešu Saeimā pavadīto dienu stāsta Evelīna Marija un Rihards. “Vispirms ievēlētie jaunieši Saeimas Sēžu zālē deva svinīgo solījumu, apstiprināja mandātus un komisiju sastāvu, piedalījās debatēs un balsoja par deklarāciju projektu nodošanu atbildīgajām nozaru komisijām. Pēc tam sekoja darbs komisijās. Mēs tikām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Jaunieši strādāja arī Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Viss notika kā “īstajā” Saeimā. Spriedām par demokrātijas un neatkarības stiprināšanu, izglītības nozīmi brīvības un valstiskās identitātes aizsargāšanā, izvēles brīvību un tās sniegtajām iespējām.”
Saeimā gūtā pieredze Evelīnā Marijā un Rihardā ir raisījusi lielāku interesi par politiku, rosinājusi labāk apzināties savus pilsoņa pienākumus un izšķirošos brīžos nepalikt malā. “Redzējām, cik būtiski prast skaidri izteikt viedokli, to argumentēt un vajadzības gadījumā arī aizstāvēt.”
Atsevišķi Jauniešu Saeimā aktualizētie jautājumi tiks izskatīti 14.Saeimā. Tā, ka arī mēs, jaunieši varam kaut ko darīt, lai mūs sadzirdētu,” pārliecinājušies Evelīna Marija un Rihards.
“Ja cilvēki būtu sociāli aktīvāki, biežāk publiski paustu savu viedokli, rūpīgāk iedziļinātos valdības pieņemtajos lēmumos, iespējams, sabiedrībā nebūtu tik daudz nesaskaņu, jo naids jau visbiežāk rodas tur, kur kāds kaut ko nav līdz galam sapratis vai arī uzskata, ka viņa viedoklis nav sadzirdēts. Taču tajā pašā laikā – visskaļāk parasti bļauj tie, kuri paši neko lietas labā nedara,” secinājuši jaunieši.
Šobrīd abi ir praksē uzņēmumā “Radisson Blu Daugava”. Evelīna Marija tehnikumā mācās par pavāri, bet Rihards – par konditoru. Ne viens, ne otrs nav pārliecināts, ka tās būs profesijas, kurās strādās visu turpmāko dzīvi, bet iespēja vienlaikus ar vidējo izglītību apgūt darba tirgū vajadzīgu profesiju dod drošības sajūtu, ka vajadzības gadījumā vienmēr varēs piepelnīties un tas būs labs atbalsts studiju laikā.
Baiba Vahere
Foto: no personiskā arhīva, LR Saeima
