2024. gada 29. marts
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Smiltenes tehnikuma audzēknes prakse Itālijā

Smiltenes tehnikuma 3.pavāru kursa audzēkne Emīlija Bērziņu jauno mācību gada sāka, pilnveidojusi profesionālās iemaņas Nikoterā, Itālijā. Ar “Erasmus+” projekta atbalstu viņa iepazinās ar itāliešu nacionālo virtuvi, dzīvesveidu un kultūru, kā arī – ieguva jaunus draugus.

“Itālieši uz visu pasaulē notiekošo raugās daudz mierīgāk. Nokavēji desmit minūtes, nu un? Ir sākusies jauna, skaista diena, strādājam tālāk,” pieredzē dalās Emīlija. “Latvijas restorānā, uzzinot, ka pēc dažām minūtēm ieradīsies 50 viesi, sāktos stress, skriešana, ķeršana, grābšana, bet itālieši visu uztver ar smaidu, vienā mierā.”

“Neatsacījos ne no viena darba!”

“Darbs bija divās maiņās. Pirmā maiņa – no plkst. 10 līdz 14, otrā maiņa – no 17 līdz 22. No plkst. 14 līdz 17 itālieši atpūšas,” stāsta Emīlija. “Man patika strādāt abās maiņās. Katrā iemācījos kaut ko citu. No rīta vairāk vajadzēja gatavot kafijas, vakarā – jūras veltes, austeres, mīdijas. Neatteicos ne no viena darba. Ja vajadzēja – klāju un pēc tam novācu galdus, apkalpoju viesus, veicu jūras velšu pirmapstrādi, griezu dārzeņus, vārīju makaronus, mazgāju traukus un telpas. Darbs rīta maiņās bija klusāks un mierīgāks. Vakaros apmeklētāju bija vairāk, notika ballītes.

Protams, priecājos, par iespēju gatavot dažādas jūras veltes, izbaudīt itāliešu ēdienus, bet prakses laika beigās jau sāku ilgoties pēc Latvijas cūkgaļas. Omāri, mīdijas, astoņkāji – tie nav man.”

“Sadraudzējāmies paši un arī ar kaimiņiem!”

“Dzīvojām divos dzīvoklīšos kopā ar skolasbiedriem no dažādām specialitātēm. Līdz ar to šis laiks bija arī laba iespēja savstarpēji iepazīties mums pašiem. Divi jaunieši tagad ir pāris.

Mums bija brīnišķīgi kaimiņi, ar kuriem iepazināmies diezgan savdabīgā veidā. Itālieši ļoti cītīgi šķiro atkritumus. Mēs pirmajās reizēs to nebijām izdarījuši tā, kā vajag. Un viņi nāca mūs mācīt. Taču tas notika bez mazākā naida un dusmošanās. Beigās tā sadraudzējāmies, ka kaimiņi mums pēdējā prakses dienā pat izcepa kūku. Savukārt viņu astoņgadīgais dēliņš, lai varētu labāk ar mums komunicēt, sāka nopietnāk mācīties angļu valodu. Itāliešu sirsnība un izpalīdzība ir neizmērojama! Ja tu viņiem pajautāsi ceļu, viņi uzreiz būs gatavi ne vien tev to parādīt, bet, ja vien varēs – aizvedīs, palīdzēs nokļūt galamērķī. Mēs ar savu ziemeļnieku temperamentu ne vienmēr bijām tik atvērti.

Brīvajā laikā baudījām Itālijas dabu un kultūru, brīnišķīgos saulrietus, devāmies dažādos ekstrēmos piedzīvojumos! Vizinājāmies pa jūru ar piepūšamajām atrakcijām, kāpām klintīs un lēcām no tām jūrā.”

“Smiltene ir izcila vieta dzīvošanai un mācībām!”

“Vislielākais izaicinājums pēc tam bija izturēt pašizolāciju,” atzīst jauniete. “Tas pēc milzu brīvības, ko piedzīvojām Itālijā, šķita kā milzu šausmas! Vai, to zinot, brauktu praksē uz ārzemēm vēlreiz? – Noteikti! Ir jāizmanto  katra iespēja, jo otrreiz tādas var vairs nebūt! Labi apzinājos – Covid 19 dēļ varam “iesprūst” kādā valstī. Ja arī tā notiktu, es to pieņemtu kā jaunu izaicinājumu un iespēju apgūt kaut ko jaunu!

Emīlija ir rīdziniece. To, ka nākotnē vēlas būt pavāre, sapratusi, kādā vasaras brīvlaikā strādājot vienā Rīgas restorānā. “Sāku kā trauku mazgātāja, tad jau tiku par pavāra palīdzi. Vienā reizē mani uzaicināja palīgā viesmīles darbos. Aizgāju uz darbu, izrādījās – saslimis pavārs. Tiku nostādīta fakta priekšā – Emīlij, tagad ir Tava zvaigžņu stunda! Sākumā gāja lēnāk, bet ar visu tiku galā un sapratu, ka man šis darbs ļoti patīk. Kad pienāca laiks izvēlēties skolu, sapratu, ka nevēlos palikt Rīgā, gribu mācīties kādā klusākā vietā. Kādā raidījumā “Es mīlu tevi, Latvija” redzēju Mārtiņu Sirmo, kurš stāstīja, ka viņš beidzis Smiltenes tehnikumu, un nolēmu – kāpēc gan lai arī es nenāktu uz Smiltenes tehnikumu? To, ka izvēlējos šo tehnikumu, nenožēloju ne mirkli. Reizēm brīvdienās pat negribas uz mājām braukt! Te ir tik skaista, sakopta vide, laipni, jauki cilvēki, moderna skola, kopmītnes, tik daudz brīvā laika pavadīšanas iespēju. Jaunieši mācību laikā tiek praksē uz ārzemēm. Ko vēl labāku var vēlēties?”

Par to, ko darīs pēc skolas beigšanas, Emīlija vēl domā. Visticamāk, kādu laiku pastrādās savā izvēlētajā profesijā, sapelnīs naudu un dosies mācīties.  Un, iespējams, kādā dienā piepildīsies arī viņas sapnis par savu restorānu…

 

FOTOGALERIJA APSKATĀMA ŠEIT

 

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no Emīlijas Bērziņas personiskā arhīva