Nora pētīja Vilku dzimtas gājumu pusotra gadsimta laikā. Viņas darbā “Neraudi, kad saulīte rietēs, mēs būsim mājās!” vislielākā uzmanība tika veltīta periodam no 1949.gada līdz 1957.gadam. 25.martā tika izsūtīti 8 Vilku dzimtas pārstāvji – vectēvs Jānis Vilks ar dēla Arnolda ģimeni, kuram bija 5 bērni. Starp šiem bērniem bija arī Noras vecmāmiņa Biruta, kas tolaik bija tikai 15 gadus veca.
Nora ieguldīja lielu darbu, lai veiktu pētījumu: intervēja savus radus, meklēja informāciju literatūrā, atlasīja foto materiālu.
Katrīna pētīja sava vecvecvectēva Olafa Liepiņa sarežģīto likteni. Olafa Liepiņa dzīvi ietekmēja divi totalitārie režīmi padomju un vācu okupāciju laikā, kā rezultātā 1950.gadā sekoja arests, pratināšanas, Kara tribunāla spriedums un izsūtījums. Taču Olafs atgriezās atpakaļ mājās, tikai nesagaidīja savu reabilitāciju 1991.gadā.
Katrīna intervēja savu vecmāmiņu Hermīni, pētīja pieejamos ģimenes dokumentus, bet 21. martā Latvijas Valsts arhīvā iepazinās ar vecvecvectēva Olafa Liepiņa politiskās prāvas materiāliem.
Meitenes ne tikai uzrakstīja pētnieciskos darbus, bet izveidoja arī prezentācijas par izpētītajiem dzīves stāstiem.
Konkursa laikā abas meitenes pārliecinoši prezentēja un aizstāvēja savus darbus, kas vainagojās ar visaugstākajiem novērtējumiem. Gan Nora, gan Katrīna saņēma pateicības, “Vērmeļu kausa” 5.grāmatu, veicināšanas balvas, gan žūrijas komisijas locekļu ļoti atzinīgus vārdus par ieguldīto darbu un spožajām prezentācijām. Meitenes un viņu vēstures skolotāja saņēma arī Alūksnes novada Kultūras centra īpašas balvas par veiksmīgajiem darbiem.
Liels paldies Noras mammai Airai un Katrīnas vecmāmiņai Hermīnei, kas sniedza lielu atbalstu visa darba tapšanas periodā! Paldies Noras un Katrīnas ģimenēm par līdzi jušanu!
Vēstures skolotāja Līga Bukovska
