Smiltenes vidusskolas absolventes Māras Dāmes stipendija par godprātīgu mācību darbu un nesavtīgu ieguldījumu skolas sabiedriskajā dzīvē šā mācību gada otrajā semestrī piešķirtas 12.klases skolniecēm Evai Evelīnai Krūmiņai, Elīzai Kauliņai un Kristiānai Kļaviņai. Gan Eva Evelīna, gan Elīza un Kristiāna uzskata, ka labākais, ko viņas kā skolnieces var dot Latvijai, – censties sasniegt savu iespēju virsotnes…
Eva Evelīna, Elīza un Kristiāna ir ļoti pateicīgas Mārai Dāmei par novērtējumu un atbalstu. “Stipendija ļoti noderēs, apmeklējot sagatavošanās kursus augstskolās, – Latvijas Universitātes jauno mediķu skolu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jauno mediķu akadēmiju, kas ļauj labāk sagatavoties bioloģijai un padziļinātākai ķīmijas apguvei,” stāsta Eva Evelīna Krūmiņa, kuras vidējā atzīme šā mācību gada pirmajā semestrī bija 9,6 balles. Eva Evelīna Krūmiņa arī aktīvi darbojas Smiltenes vidusskolas jauniešu pašpārvaldē un tajā ir viena no ideju ģeneratorēm. Brīvajā laikā Evai Evelīnai patīk gleznot un lasīt grāmatas dažādās valodās.
12.klašu skolēniem 2023. gads sācies ļoti spraigi – līdz februārim laika lielāko daļu aizņēma gatavošanās skolas zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konferencei, pēc tam – gatavošanās Aerobikas festivālam, bet nu jau pie durvīm klauvē Žetonu vakars.
Evas Evelīnas Krūmiņas un Kristiānas Kļaviņas pētījumi ir to labāko darbu vidū, kas izvirzīti sūtīšanai uz ZPD reģionālo konferenci. Eva Evelīna pētīja mazkustīga dzīvesveida ietekmi uz stāju, bet Kristiāna Kļaviņa – greipfrūtu ietekmi uz medikamentiem. Arī nākotnes profesijas izvēle abām klasesbiedrenēm līdzīga – gan Eva Evelīna, gan Kristiāna plāno studēt medicīnu.
Pārsteigums, kas rosina censties vēl vairāk…
“Piešķirtā Māras Dāmes stipendija man bija liels pārsteigums, jo, godīgi sakot, pirmais semestris bija ļoti grūts,” neslēpj Kristiāna Kļaviņa, kuras vidējā atzīme ir 9,5 balles. Kristiānas sirds darbs skolā ir podkāsta veidošana. “Tā kā Māras Dāmes stipendiju esmu saņēmusi jau vairākkārt, tad šoreiz pieļāvu domu, ka laimīgo jauniešu vidū būs kāds cits skolēns, nevis es,” atzīst Kristiāna. “Šī stipendija, tas, ka tev pasaka paldies, noteikti motivē censties vēl vairāk. Ikdiena šobrīd tik aizņemta, ka īsti nav pat sanācis padomāt, kādu sapni par piešķirto naudiņu vēlētos piepildīt. Tāpēc stipendiju nolikšu un tad, kad sapratīšu, ka kaut ko ļoti vēlos, to arī iegādāšos.”
Kristiāna vidusskolā izvēlējusies padziļināti apgūt dabaszinātnes. Šobrīd viņas laika lielāko daļu aizņem gatavošanās bioloģijas eksāmenam. “Ļoti vērtīga bija arī ZPD izstrāde, kuras laikā atklāju daudz jauna par greipfrūtu ietekmi uz dažādu medikamentu iedarbību. Biju pārsteigta, uzzinot, ka, tos lietojot kopā ar atsevišķiem medikamentiem, cilvēkam novājinās imunitāte, kas var novest pat līdz pat letālam gadījumam.”
Kristiāna, tāpat kā Eva Evelīna, izmanto visas iespējas, lai iespējami labāk sagatavotos studijām augstskolā, kur lieti noderēs gan Jauno mediķu skolā, gan Jauno mediķu akadēmijā apgūtais “Vēl RSU apmeklēju arī sagatavošanās kursus bioloģijā,” stāsta Kristiāna. “Brīvajā laikā cenšos vairāk pievērsties fiziskajām aktivitātēm – pasportot, apmeklēju krossfita nodarbības. Ļoti gribējās dziedāt korī, bet to nevarēju apvienot ar augstskolu sagatavošanās kursiem.”
Jo lielāks mērķis, jo vieglāk tajā trāpīt
“Piesakoties stipendijai, bija jāraksta arī, kādās olimpiādēs esam piedalījušies. Es tajā brīdī vēl nebiju startējusi nevienā, jo matemātikas olimpiāde notika tikai februāra sākumā. Tāpēc pieļāvu domu, ka stipendiju varētu arī nedabūt,” stāsta trešā Māras Dāmes stipendiāte – Smiltenes vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente Elīza Kauliņa, kuras vidējā atzīme pirmajā semestrī bija 9,33 balles. “Ziņa, ka stipendija tomēr piešķirta, ļoti iepriecināja. Ir gandarījums, ka novērtēts gan mans mācību darbs, gan ieguldījums skolēnu pašpārvaldē. ”
Elīza šopavasar ļoti vēlas iegūt autovadītāja apliecību, tāpēc naudiņa noderēs autoskolas braukšanas nodarbībām. Ikdienā, attiecībā uz mācībām viņa vadās pēc principa – jo lielāku mērķi izvēlies, jo vieglāk trāpīt. Uzskatu – ja skola piedāvā iespēju kaut ko iemācīties vairāk, tad arī šī iespēja jāizmanto.
Ja humanitārajās zinātnēs visas atbildes, ko spēj pamatot, ir pareizas, tad matemātikā, ko es izvēlējos vidusskolā apgūt padziļināti, ir tā – vai nu izrēķini pareizi un saņem 9 vai 10 vai arī nepareizi un… Iznākums – čiks.
Elīza ļoti lepojas ar savu skolas jauniešu pašpārvaldes komandu. “Ja agrāk darbus nelabprāt deleģēju citiem, īpaši tos, kurus bija svarīgi paveikt iespējami labi, tad šobrīd varu teikt, ka varu savai komandai pilnībā uzticēties. Viņi ne reizi nav mani pievīluši. Tas ļoti atvieglo manu ikdienu.”
Elīza pieder jauniešiem, kuriem gars nekad nav mierā. Ja viņa ko dara, tad pēc labākās sirdsapziņas un ar pilnu atdevi. Nesen Elīza atgriezās no “Erasmus+” projekta “SCHOOLS ADAPTE: Sharing good practices for sustainable development” (Skolu adaptēšanās. Dalīšanās ar labo praksi ilgtspējīgai attīstībai) aktivitātēm Spānijā. “Tur pavadītās dienas mums visiem bija ļoti īpašas. Augstu novērtēju gan iespēju strādāt vienā projektā ar skolēniem no dažādām valstīm, gan brīvajā laikā redzēto.
Tiesa, tagad vienlaikus ar gatavošanos Žetonu vakaram nāksies pacensties, lai paspētu visu mācībās iekavēto. Pēc tam sekos garum garie mēģinājumi jauniešu deju kolektīvā “Buki”, lai iespējami labāk sagatavotos skatei un tad jau klāt arī eksāmenu laiks un 12. klase būs pabeigta.”
Elīza pieder jauniešiem, kuri uzskata, ka sociālajos tīklos pavadītais laiks ir bezjēdzīgs. “Es atpūšos dejojot. Jā, pēc mēģinājumiem esmu piekususi, bet pēc tam uz brīdi atvelku elpu un ar divkāršu spēku varu mesties iekšā skolas darbos. Vēl man patīk gleznot. Arī tas palīdz atbrīvot prātu. Pāris stundās, ko pavadu dejojot vai gleznojot, atpūšos vairāk, nekā tad, ja veselu dienu varētu nedarīt neko.
Lai nākotnē mums visiem klātos labāk…
Evai Evelīnai, Kristiāna un Elīzai ir svarīgi, kādā pasaulē dzīvojam tagad un rūp, kāda tā varētu būt pēc pieciem desmit gadiem. Kristiāna uzskata – lai nākotne būtu labāka, jauniešiem jākļūst atbildīgākiem, jāmainās attieksmei vienam pret otru, pret vecākiem cilvēkiem un arī pret sev uzticētajiem pienākumiem.
Ja Evai Evelīnai būtu jāraksta vēstule nākotnei, kurā vajadzētu paust savas domas par to, kam pievērst uzmanību, lai mūsu visu dzīve būtu labāka, viņa rosinātu cilvēkus būt atvērtākiem, drosmīgākiem, komunikablākiem, līdzcietīgākiem vienam pret otru un drosmīgi doties pretī izvirzītajiem mērķiem.
“Mums ir jāapzinās savas vērtības un tajās vajadzētu būt balstītām visām mūsu izvēlēm,” uzskata Elīza. “Ja jaunajā vidē, kur nonāksim pēc šīs skolas beigšanas, ieiesim atvērti, ar smaidu, godīgi pret sevi un citiem, tad, domāju, ka mums arī tur klāsies tikpat labi kā šeit, Smiltenē.”
Teksts: Baiba Vahere
Foto: no personiskā arhīva
