2024. gada 25. febr.
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Lielākā balva – dzirkstelītes skolēnu acīs

Smiltenes vidusskolas absolventei Baibai Feldmanei šis ir pirmais mācību gads Smiltenes vidusskolā kā matemātikas skolotājai. Būt skolotājai viņai ir sens sapnis. Arī Baibas Feldmanes mamma ir skolotāja. Bet izvēli par labu tieši matemātikai lielā mērā rosinājušas Smiltenes vidusskolas matemātikas skolotājas Sandras Pakules vienmēr aizraujošās mācību stundas un Ērģemes pamatskolas skolotājas Edītes Polakenas fascinējošā personība.

Šis mācību gads skolotājai Feldmanei dubultnozīmīgs arī tāpēc, ka vasarā viņai jābeidz Latvijas Universitāte…”Smiltenes vidusskolai vajadzēja matemātikas skolotāju, zināju, ka šeit ir ļoti jauki un izpalīdzīgi skolēni, arī vairākus skolotājus pazinu jau no saviem vidusskolas gadiem, tāpēc zināju, ka būs vieglāk iestrādāties, nekā aizejot uz svešu vietu. Studentiem, kā zināms, naudiņa vienmēr noder – tā arī nolēmu atsaukties aicinājumam un mācības apvienot ar darbu,” stāsta Baiba Feldmane. “Strādāju 15 stundas nedēļā. Tas nav daudz, bet lielu laika daļu aizņem gatavošanās mācību stundām, jo gatavu metodisko materiālu tikpat kā nav.”

Saskarsmē ar skolēniem skolotāja Baiba Feldmane ir sirsnīga, atsaucīga, vienmēr laipna un smaidīga. Tādi bijuši arī viņas pašas skolotāji – gan Ērģemes pamatskolā, gan pēc tam Smiltenes vidusskolā. Tāpēc skolotājai savulaik saņemto pedagogu mīlestību un pieredzi tagad gribas dot tālāk saviem skolēniem.

Matemātikas zināšanas var izmantot daudzās labi atalgotās profesijās. Kas Baibu Feldmani rosinājis tomēr izvēlēties darbu skolā? “Man patīk darbs ar skolēniem, redzēt viņu izaugsmi. Nav jau tā, ka matemātika – tā ir tikai algebra, ģeometrija utt. Daudz var iemācīt un skolēnus ieinteresēt ar dažādām spēlēm. Šobrīd nevaru apgalvot, ka skola līdz sirmam vecumam būs mana vienīgā darba vieta, bet pašlaik – jā, daru to, kas man no sirds pašai patīk un interesē!”

Lai skolēni nebaidās kļūdīties!

Pirmais mācību gads jaunajiem skolotājiem vienmēr ir izaicinājumiem bagāts. “Šobrīd mums jau ir izveidojusies zināma lietu kārtība. Tiesa, skolēni vienmēr pārbaudīs robežas, taču man ir ļoti labi kolēģi un arī augstskolas pasniedzēji, kuriem vienmēr varu lūgt padomu,” atzīst Baiba Feldmane. Skolēniem viņas stundās ir jāievēro zināmas robežas, bet tajā pašā laikā skolotājai ir svarīgi, lai klasē neveidojas saspringta atmosfēra, lai skolēni jūtas brīvi un nebaidās kļūdīties vai sadusmot skolotāju. “Bērniem bieži daudz labāk par uzreiz nosauktajiem pareizajiem risinājumiem paliek pozitīvā gaisotnē izvērtētas nepareizās atbildes, risinājumi,” atzīst skolotāja.

Kādi ir jaunās matemātikas skolotājas Baibas Feldmanes atslēgas vārdi, lai skolēni labi apgūtu matemātiku? “Vispirms – svarīgi klausīties skolotājā un mācīties. Kādam varbūt arī var palīdzēt apziņa, ka matemātikā tiek apgūtas arī daudzas ikdienā nepieciešamas prasmes. Patiesībā skolotāja uzdevums ir pasniegt skolēniem matemātiku tā, lai viņi tajā gūtās zināšanas un iepazītās stratēģijas varētu izmantot ikdienā. Skolotājam jāprot sevi mobilizēt, lai viņš katru dienu nāktu uz skolu ar iedvesmu un prieku. Ja bērni klases priekšā redz dzīvespriecīgu un harmonisku skolotāju, tad arī viņa mācīto priekšmetu parasti neuztver kā klaušas.”

Visproduktīvākā stunda – ar daudz jautājumiem…

“Lielākā kļūda, ko skolotājs, manuprāt, var pieļaut, – fokusēties tikai uz mācību vielu, aizmirstot par bērniem, kuri viņā skatās un klausās,” uzskata Baiba Feldmane. “Bez viņiem mūsu profesijai nebūtu jēgas. Skolēniem ļoti svarīga mācību stundās ir arī kopā būšana, tas, ka skolotājs viņus iesaista mācību darbā, nevis tikai prezentē savas zināšanas.”

Par lielāko balvu savā darbā skolotāja Baiba Feldmane uzskata dzirkstelīti bērnu acīs, kas parādās brīdī, kad viņi mācību vielu ir sapratuši. “Visbēdīgākais, kas var būt, ka skolēns, apzinoties, ka neko nesaprot, domās jau sen vairs nav mācību stundā, bet pavisam kur citur…

Kā mums mācīja universitātē: “Produktīvākā stunda ir tā, kurā skolēni uzdod daudz jautājumu par mācību vielu.”

Par lielāko izaicinājumu savā darbā skolotāja uzskata atrast individuālu pieeju katram skolēnam. “Pasaulē nav divu vienādu cilvēku, katrs otra teikto uztver citādāk… Tāpēc skolotāji pie šā jautājuma atgriežas atkal un atkal visa mūža garumā.”

Matemātika kā kāpnes

Skolotāja Baiba Feldmane matemātiku salīdzina ar augstām kāpnēm, kurās svarīgs ikviens pakāpiens. “Ja skolēns agrāk kaut ko nav apguvis vai kaut ko iemācījies tikai daļēji, tad viņam ir ļoti grūti uztvert arī jauno mācību vielu. Reizēm ir arī tā: skolēni aizrautīgi klausās, šķiet, viņi visu ir sapratuši, bet sāc uzdot jautājumus un saproti, ka neko nav sapratuši, jo ir robi iepriekšējās zināšanās. Taču tas viss ir risināms, tikai nepieciešams laiks un vēlēšanās. Arī skolotājam pašam jābūt gatavam ieguldīt skolēnu un savā izaugsmē daudz darba, jābūt vēlmei saprast bērnus. Un tad, ja redzi sevī raugāmies zinātkāras acis, tad neizpaliek arī veiksme…”

Skolotājai Baibai Feldmanei pēc darba dienas nav vajadzīgi kādi īpaši rituāli, lai atgūtos. “Mājās parasti aizeju, saņēmusi ļoti daudz pozitīvas enerģijas. Manuprāt, ja skolotājs ir gatavs dot, viņš saņem arī tikpat daudz pretī.”

Brīvajā laikā Baibai Feldmanei patīk pastaigas dabā vai paklausīties labu mūziku. Ņemot vērā to, ka viņas ikdiena ir ļoti spraiga, skolotāja augstu novērtē arī iespēju pabūt vienatnē, klusumā.

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no personiskā arhīva