2022. gada 27. nov.
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Latvijas Universitātes sadarbība ar Smiltenes vidusskolu

Rūpējoties par jauniešu izaugsmi, Smiltenes vidusskolai ir radoša, pirms vairākiem gadiem ar līgumu apstiprināta sadarbība ar Latvijas Universitāti (LU). Augstskolas mācībspēki vidusskolēniem sniedz konsultācijas zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, jaunieši pētniecisko darbu izstrādes laikā izmanto LU zinātnisko laboratoriju, skolēnu grupas ikdienas mācību procesā apmeklē nodarbības LU.
31.oktobrī notika LU vadības un Smiltenes vidusskolas pārstāvju tikšanās, lai spriestu par sadarbības pilnveidošanu saistībā ar augstākā līmeņa mācību priekšmetu mācīšanu vidusskolā. Tika izvērtēts paveiktais un runāts par turpmāko sadarbību STEM jomā.
Daudzu skolas absolventu tālākais ceļš ved uz LU. Kā mazināt plaisu starp to, kas vidusskolēniem jāapgūst, lai veiksmīgi nokārtotu valsts pārbaudes darbus, un tām zināšanām un prasmēm, ko no jauniešiem sagaida augstskolas, lai viņi ne vien tiktu augstākajās mācību iestādēs un iespējami ātrāk iejustos jaunajā vidē, bet arī izaugtu par zinošiem, vispusīgi izglītotiem jaunās inteliģences pārstāvjiem, kas veidos mūsu Latviju un noteiks tās izaugsmi nākotnē? Kādu lomu tajā visā spēlē bieži piesauktie skolu reitingi, kas nereti kļūst par ko līdzīgu atskaites punktam, izvērtējot izglītības iestādes darbu?

– Arī uz šiem jautājumiem kopīgā diskusijā atbildes meklēja Latvijas Universitātes (LU) mācībspēki – LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā – profesore Ina Druviete, LU Cēsu filiāles direktore Mārīte Raudziņa, LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas jomā – profesors Valdis Segliņš,  Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina, direktores vietnieces izglītības jomā Valda Cirīte un Dace Ciekure, kā arī padziļināto kursu skolotāji – vēstures un sociālo zinātņu skolotāja, metodiķe Daina Zelmene, bioloģijas skolotāja Inga Zariņa, fizikas Andrejs Miķis un ķīmijas skolotājs Jānis Celmiņš.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – skolu reitingi, ko publiskajā telpā nereti izmanto, lai atkal un atkal reklamētu vienu vai otru mācību iestādi, negarantē to, ka skolēni, kas ar labiem panākumiem nokārtojuši eksāmenus atsevišķos mācību priekšmetos, ar tikpat izcilām sekmēm mācīsies un pabeigs augstskolu. Tajā daudz svarīgākas par iekaltiem faktiem ir pavisam citas prasmes, kuru apgūšanā nozīmīgs atbalsts var būt skolēna ģimene.

“Skolēna izaugsmē ļoti nozīmīga ir pozitīva ģimenes un skolas sadarbība,” atzīst profesors Valdis Segliņš. “Pēdējā laikā bieži piesaucam mācību priekšmetu apguvi optimālajā līmenī, kompetencēs balstītu izglītību, bet realitātē tās ir pavisam vienkāršas zināšanas un prasmes, kas augstākās izglītības ceļā  var pavērt neierobežotas iespējas vai gluži pretēji – likt nopietni izvērtēt, vai izvēlētā joma jaunietim maz būs pa spēkam, radot problēmas gan studentam, gan lielu vilšanos ģimenei, kurai līdz šim par galveno atskaites punktu izvirzījusi jaunieša labās atzīmes.”

Līdz mācību gada beigām vēl tālu. Kam augstskolu mācībspēki, uzrunājot skolēnu vecākus, iesaka ģimenēs pievērst īpašu uzmanību?

  • Būtiski, lai jaunās zināšanas un prasmes integrētos ilgtermiņa atmiņā. Rosiniet bērnus un jauniešus trenēt atmiņu un loģisko domāšanu, iespējami vairāk lasīt!
  • Gan skolā, gan augstskolā jaunas informācijas apguvē ļoti būtiska teksta izpratne. Skolēnam svarīgi pakāpeniski attīstīt gan prasmi izlasīt aizvien lielāka apjoma darbus, gan spēju tos analizēt, apstrādāt datus, salīdzināt un argumentēt faktus, atcerēties svarīgāko.
  • Cilvēkam, kurš pretendē uz augstāko izglītību, jābūt ar augstu valodas kultūru, kas nozīmē literārās valodas normu zināšanas un prasmes izmantot gan mutvārdos, gan rakstveidā.
  • Formulas un faktus var atrast grāmatās, bet inteliģentu cilvēku raksturo vispusīgas zināšanas, kuras jāsāk krāt jau bērnībā, pirmsskolā, vēlāk, izmantojot vispārējās pamata un vidējās izglītības piedāvātās iespējas. Vispusīgas zināšanas ir bāze, kas ļauj kādai jomai pievērsties padziļināti un, apgūstot vajadzīgās prasmes, vairākkārt mainīt profesiju.
  • Trenējiet loģisko domāšanu, novērtējiet nestandarta uzdevumus un pilnveidojiet prasmi darboties netipiskās situācijās! Katra jauna situācija, vide sākumā var radīt stresu, bet ilgtermiņā prasme apgūt to piedāvātās iespējas noteikti ir liels ieguvums. Mūsu pasaule jau sen vairs ne tuvu neatgādina siltumnīcu, kur katram stādiņam nodrošināti optimālie apstākļi.
  • Novembris ir Latvijas dzimšanas dienas mēnesis. Cilvēcībai un zināšanām nav tautības, bet pati lielākā dāvana, ko varam uzdāvināt savai valstij, – izglītota jaunā paaudze, kura gatava mācīties, dzīvot un strādāt mūsu mīļās Latvijas izaugsmei.

LU vadība tikšanās laikā ļoti atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību, skolas vidi, materiāltehnisko nodrošinājumu un skolotāju ikdienas darbu mācību stundās.

Baiba Vahere