Grundzāles pamatskolas 4 skolēni un 4 skolotāji Erasmus+ programmas projekta “Ķēdes reakcija” ietvaros no 11. līdz 15.februārim bija devušies īsa laika mācību vizītē uz Horvātijas pilsētas Splitas Sucidar pamatskolu.
Vizītes laikā visi iepazinās ar skolu, kurā mācības, kā lielākajā daļā dienvidu valstu pilsētu skolu, notiek divās maiņās, pamatskolā ir 8 klases, kurās katrā ir vairāk par 20 skolēniem. Mūs pārsteidza tas, ka šajā skolā nebija sporta zālēs un sporta nodarbības 5.-8.klases notika plašā vestibilā atsevišķi zēniem un meitenēm, skolā nav arī ēdnīcas un iespējas ēst siltas pusdienas. Skolas inventārs nav moderns, jo ir skolēni, kas visu sabojā, salauž. Skolēni ir ļoti skaļi, nav garderobju (drēbes liek klasēs uz pakaramajiem pie sienas vai uz krēsla atzveltnes).
Partnervalstu skolēni no Polijas, Rumānijas un Horvātijas prezentēja savu valsti, skolu, kā arī stāstīja par saviem vaļaspriekiem, ikdienu un brīvā laika nodarbēm, nonākot pie secinājuma, ka mēs visi esam līdzīgi.
Partnervalstu skolotāji izstrādāja 10 angļu valodas mācību stundu plānus, kurā tiktu izmantots velosipēds – vai nu lasīšanas teksts par velosipēdiem, to detaļām vai slaveniem velobraucējiem vai klausīšanās teksts vai jāizveido dialogs, iejūtoties dažādās lomās, piem., velosipēdu pārdevējs veikalā, riteņu meistars, negadījums uz velosipēda u.c. Nākamo mēnešu laikā skolotāji izmēģinās šos mācību stundu plānus klasēs, kā arī filmēs šo stundu norisi.
Skolēni apmeklēja arī Splitas pilsētas velosipēdu poligonu, kur nelielā teritorijā ir izveidots mazs pilsētas modelis, ar dažādām satiksmes situācijām – krustojums ar luksoforu, zīmēm, dzelzceļa pārbrauktuve, gājēju pārejas. Skolēni un arī skolotāji ar lielu aizrautību izmēģināja iejusties pilsētas satiksmē. Vēlāk katrs varēja izmēģināt izbraukt arī dažādus šķēršļus – šaurais un slīpais dēlis, braukšana pa apli, turot ķēdi vienā rokā, priekšmeta pārvešana, lēnbraukšana pa apli u.c. Lai gan Latvijā ar praktisko braukšanu vairāk aizraujas sākumskolas skolēni, tomēr arī vecāko klašu skolēniem nenāk par ļaunu uzlabot praktiskās braukšanas iemaņas.
Projekta dalībnieki iepazina arī bioloģisko produktu ģimenes uzņēmumu “Stella Croatica”. Šajā uzņēmumā viss tiek audzēts bioloģiski, nelietojot ķimikālijas, katrs produkts ir roku darbs. Uzņēmums lieto senas un orģinālas receptes. Šis uzņēmums ražo ne tikai pārtikas produktus bet arī ķermeņa kopšanas produktus. Pusdienās nogaršojām ķirbju zupu, salātus un makaronus ar gaļu.
Protams, šādu vizīšu neatņemama sastāvdaļa ir valsts ievērojamāko kultūras objektu apmeklēšana – šoreiz mēs apmeklējām Splitā Diokletiāna pili, kas ir senākais senās Romas vēsturiskais piemineklis, kas nesagrauts saglabājies līdz mūsdienām; izbaudījām saules starus un vēja brāzmas palmu ēnā Splitas krastmalā (Rivā); pūšot stipram vējam, braucām ar velosipēdiem pa Marjana kalnu gar Adrijas jūras malu; apmeklējām Splitas observatoriju Mosor kalnā, kur naktī vērojām zvaigznes un Mēnesi, esot pašā kalna virsotnē un sajūtoties tik tuvu debesīm.
Izvērtējot vizīti, skolēni atzina, ka viņu lielākie ieguvumi ir jauni draugi, kuri, salīdzinot ar latviešiem, šķiet ļoti skaļi. Protams, dzīvojot citā valsti, skolēni iemācījās arī dažus horvātu valodas vārdus, piem., bok – sveiki, volim te – mīlu tevi, hvala – paldies, bura – ļoti stiprs vējš, dobar dan – labdien, tata – tētis. Vēl skolēni, esot citur, novērtē to, cik labi dzīvojam paši un cik labs ir mūsu skolas aprīkojums.
Lielākie pārsteigumi – diezgan lielā netīrība pilsētas ielās, īpaši daudzdzīvokļu māju pagalmos; ir atļauts smēķēt kafejnīcās, pat lielveikalos un nav atsevišķu zonu nesmēķētājiem, tas, ka latvietim kā horvātu valodas nezinātājam ir saprotami vairāki vārdi vai pat teikumi, jo daudzi no tiem ir līdzīgi latviešu un krievu valodā; horvāti ir ļoti lieli patrioti, īpaši jūt līdzi sportistiem.
Skolēni visu vizītes laiku dzīvoja ģimenēs un iepazina horvātu pusaudžu ikdienu. Visi kopā vakaros spēlēja kāršu un galda spēles, devās uz tirdzniecības centriem iepirkties, devās pastaigās gar jūru un pa pilsētu. Latviešu skolēniem šķita nepierasti tas, ka horvātu bērni ēd atsevišķus ēdienus ar rokām, piemēram, bekonu, sieru, vēl klāt horvātu maizi un tas, ka horvātiem bija nepierasti tas, ka mēs pēc katras ēdienreizes sakām – paldies. Tradicionālie ēdieni ir melnais risoto ar ikriem, dažādi zivju un gaļas ēdieni, īpaši vītinātā gaļa.
Nākamās projektā “Ķēdes reakcija” paredzētās aktivitātes ir konkurss visu aprīļa mēnesi “Kurš nobrauks vairāk km ar velosipēdu”. Konkurss norisināsies visās projekta dalībvalstīs, un katrā valstī tiks noteikts skolēns, vecāks un skolotājs, kurš ir veicis visvairāk km ar velosipēdu, tā popularizējot veselīgu dzīvesveidu. Un maija sākumā Latvijā viesosies projekta partnervalstu skolotāji un skolēni, kuri, minot velosipēda pedāļus, iepazīs Grundzāli, Smilteni, Valmieru un Rīgu.
Projektu koordinatore Grundzāles pamatskolā Dace Kalniņa
