Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina un vidusskolēni 16.maijā devās uz Mazsalacu, kur kopā ar citu Ziemeļvidzemes skolu – 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīciju turpinātājiem – piedalījās tradicionālajā piemiņas karoga maiņas ceremonijā.
“Pasākums notika svinīgā gaisotnē,” stāsta 10.a klases skolēni. “Kopā atcerējāmies 2.Cēsu pulka Skolnieka lielo ieguldījumu mūsu tautas ceļā uz brīvību. Bija ļoti skaists gājiens uz Varoņu birzīti. Pa ceļam iegriezāmies Igauņu kapos, piestājām kapteiņa Pauļa Zolta atdusas vietā. Viņa vadītā studentu bataljona 2.rota izcīnīja varonīgāko cīņu Brīvības kara vēsturē. Mazsalacas Varoņu birzītē, kas stādīta Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanās cīņās kritušo karavīru piemiņai, bijām pirmoreiz. Tajā 1923. gadā, pēc mācītāja Skredeļa ierosmes, katra kritušā Mazsalacas draudzes locekļa piemiņai iestādīts viens ozols, pavisam kopā – 97. Svētbirzes centrā atrodas piemineklis kritušajiem karavīriem. Pieminekli, kura atklāšanā piedalījies ģenerālis Jānis Balodis, pēc profesora Kundziņa meta izgatavojis tēlnieks V.Teijs.
Pēc ziedu nolikšanas Varoņu birzītē atgriezāmies Mazsalacas novada Kultūras centrā, kur notika svinīgā karoga maiņas ceremonija – Mazsalacas vidusskola Skolnieku rotas piemiņas karogu nodeva Stalbes pamatskolai. Pasākuma laikā noskatījāmies režisora Kaspara Gobas (scenārija autors – Andris Vanadziņš) dokumentālo filmu “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē.”
Pirms gājiena Mazsalacas vidusskolā skolēniem notika militāras aktivitātes un sporta sacensības. Uzvarēja draudzība.
Jaunieši arī baudīja kopīgas pusdienas lauku virtuvē.
Pasākumi, kas stiprina nacionālo pašapziņu
Smiltenes vidusskolas skolēni atzīst, ka šādi pasākumi vajadzīgi, lai labāk izprastu mūsu valsts vēsturi un to, kas ir varonība. “Noteikti atšķiras tas, ko, dzirdot šo vārdu, domāja jaunieši, kuri piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās, un mūsdienu skolēni, kas piedzimuši brīvā Latvijā un nav piedzīvojuši karu,” viedokli pauž Estere Žēbina.
“Šādi pasākumi savstarpēji saliedē un rosina pārdomāt, kā mīlestību savai Latviju apliecināt ikdienā,” atzīst Sabīne un Marta Marksas. “To var gan ar godprātīgu attieksmi pret darbu, gan viesojoties ārzemēs, ar lepnumu stāstot par savu dzimteni citiem, gan rūpējoties un saudzējot Latvijas vidi un dabas bagātības.”
Uzzinot vairāk par personībām, kas ar savu piemēru iedrošina būt drosmīgiem un varonīgiem arī šodien, viennozīmīgi kļūstam garīgi bagātāki. Apziņa, ka nākam no stipras un varonīgas tautas, ļoti stiprina latvisko pašapziņu,” savu viedokli pauž Kārlis Jurgens un pārējie klasesbiedri viņam piekrīt.
Tie vienmēr ir gaiši un patriotiski svētki
“Tā ir liela vērtība, ka šo desmit skolu – 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīciju turpinātāji var sanākt kopā un kopīgi atskatīties uz mūsu valsts būtiskākajiem vēstures notikumiem, pārdomāt, ar kādu varonību toreiz cilvēki gāja un cīnījās,” uzskata Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. “Katrs šāds pasākums izvēršas par skaistiem, gaišiem un patriotiskiem svētkiem.
Jaunieši redz arī, kā katras skolas skolēni veido stāstu par savu skolu.
Latvijai ir daudz nozīmīgu stāstu, kuros satiekas pagātne un tagadne. Atceroties un izvērtējot, ko piedzīvojuši mūsu senči, apzināmies – cik šodien varam būt laimīgi – visi kopā, brīvā un neatkarīgā Latvijā. Jaunieši, kuri iesaistījās 2.Cēsu pulka Skolnieku rotā, bija tikpat veci kā skolēni, ar kuriem kopā bijām Mazsalacā.
Ļoti grūti formulēt vārdos tās izjūtas, ar kurām atgriežamies no šādiem pasākumiem. Tas ir kaut kas ļoti dziļš un neatkārtojams! Paldies Mazsalacas skolas vadībai un skolēniem par sirsnīgo uzņemšanu un skaisto, kopā pavadīto dienu!”
Teksts: Baiba Vahere
Foto: no Smiltenes vidusskolas arhīva
