Dzejas dienu mēnesis strauji tuvojas noslēgumam. Taču dzeja turpinās visus sildīt un iedvesmot tumšajos rudens un ziemas vakaros. Palīdzēs ar mīlestību un gaišumu sirdī sagaidīt pavasari. Rudens laikapstākļi liedza dzejai uz Smiltenes tehnikuma asfalta uzkavēties ilgi, tomēr jaunieši joprojām ar lielu mīļumu atceras kopīgo radošo darbošanos. Vairāki skolas audzēkņi uz pasākumu “Dzeja uz asfalta” bija atbraukuši pat no prakses vietām, mērojot vairākus simtus kilometru…
Pirmās uz skolas dzejas dienām no prakses vietām ieradās 4.b veterinārmedicīnas kursa audzēknes Liāna Bičenko un Monika Šķērsta. Liānas prakses vieta ir I.Puriņas un I.Stepanovas veterinārā prakse Rīgā. Monika strādā SIA “Palsa”. Abas veterinārmedicīnu uzskata par savas dzīves aicinājumu un ar lielu aizrautību prakses vietās apgūst visu jauno. “Ir daudz jaunu un skaistu profesionālo izaicinājumu,” stāsta Liāna un Monika. “Taču ļoti gribējās atbraukt uz skolu un satikt savus mīļos skolotājus,” atzīst jaunietes. Liānai tehnikuma dzejas dienas vienmēr bijušas ļoti īpašas, jo viņa arī pati raksta dzeju.
Uz asfalta pie skolas tiek uzrakstīts Liānas, īpaši šim nolūkam izraudzīts dzejolis. Monika šoreiz iejūtas mākslinieces lomā un parūpējas par dzejoļa vizuālo noformējumu.
Laimīga par satikšanos ar savējiem arī kursa audzinātāja Inese Dūjiņa.
Dzenot jokus un iedrošinot viens otru, savu dzeju uz asfalta raksta 3.būvniecības kursa puiši kopā ar audzinātāju Aiju Skrastiņu. Piedalīšanās dzejas dienās viņu kursā jau kļuvusi par tradīciju.
2.b veterinārmedicīnas kursa audzēknei Mērijai Grabovskai viens no tuvākajiem dzejniekiem ir Rainis. Tāpēc šoreiz uz asfalta paliek viņa dzejas rindas. Nākamā veterinārārsta asistente priecājas par skolas jauno moto: “Kāp, lai augtu!” un pie tā labprāt nofotografējas. “Mēs visi esam atnākuši uz Smiltenes tehnikumu, lai augtu!”
Arī Mērijai ļoti patīk sava izvēlētā profesija. Brīvajos brīžos viņa daudz lasa. Saskaņā ar nākamās veterinārārsta asistentes dziļāko pārliecību – ikvienam cilvēkam jābūt kādam vaļaspriekam, kas bagātina dvēseli, paplašina redzesloku un palīdz ieraudzīt šo pasauli tās daudzveidībā, ko tik jauki ar savu lapu krāšņumu parāda rudens. Kā interneta dzīlēs raksta kāds nezināms autors: “Dzeja ir dabas prasība. Dzeja dzimst no mīlestības, tā ir visu dzīvo būtņu garīgo spēku augstākā izpausme.”
Baiba Vahere
