2024. gada 29. marts
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Decembris Smiltenes PII “Pīlādzītis”

Foto: “Zilonīšu” grupiņas bērni uzrīkoja Ziemassvētku balli svētku pilī

Maza, zaļa eglīte ienāk mūsu mājā.
Klusi saka – labvakar, nostājas uz kājas.
Skujas smaržo, sveces mirdz.
Laistās piparkūku sirds.
Atlec zaķis – Garausis, burkānu nav aizmirsis.
Vāverīte riekstus nes, brūnais lācis avenes.
Brīnos pats, cik draugu daudz,
Salatēti žiglāk brauc.

Ziemassvētku laiks bērniem vienmēr ir ļoti gaidīts. Šie svētki bērnu sirdīs ir atraduši īpašu vietu. Tādēļ jo īpaši, ik katra pedagoga sapnis bija šos svētkus radīt, nevis atcelt! Ņemot vērā Covid 19 ierobežojumus, svētkus klātienē baudīt nevarēja bērnu vecāki. Vecāki protams vēlējās redzēt savu mazo ķipariņu pie skaistās eglītes, redzēt priekā satraukto sirsniņu satiekot Ziemassvētku vecīti. Pedagogu uzdevums bija iepriecināt arī vecākus. To panācām iefilmējot vairāk vai mazāk no katriem svētkiem, nosūtot šos video vecākiem.

Kopā ar bērniem, grupiņas audzinātājām, sporta skolotāju, metodiķēm, mūzikas skolotājām un citiem palīgiem, svētki izdevās krāšņi, dažādi, emociju bagāti. Svētki notika gan mūzikas lielajā zālē,gan Mētras ielas bērnudārzā, gan Cērtenes pilskalnā. Mazāko grupiņu bērnu svētki bija pielīdzināti mūzikas nodarbībai ar dažādām niansēm, lai svētkos nebūtu satraukuma par kaut ko nebijušu, jaunu, bet nepazuda arī svētku noskaņa un Ziemassvētku vecīša sagaidīšana. Kopumā bērni bija priecīgi un pacilāti.

Vidējā vecuma grupiņās bērni Ziemassvētkiem jau varēja sagatavoties vairāk. Bērni vairāk varēja sevi parādīt – gan pasniedzot sevi esot visiem kopā, gan pa grupām, gan individuāli. Šajā vecumposmā bērni ir zinātkāri, kustīgi un Ziemassvētku vecītis bija ilgi gaidītais prieks. Daži bērni vecītim uzdeva tādus jautājumus, ka pat viņam bija jāpadomā, ko atbildēt. Bērnu acis mirdzēja. Dažs gan sabijās, bet uztraukums ātri vien pagaisa, jo no kā gan baidīties, ja mans draugs pie vecīša tik droši aizgāja un pat bārdu paraustīja, pogas izskaitīja. Ak, kāds prieks bija censties parādīt sevi no labākās puses un iesaistīt it visā Ziemassvētku vecīti. Ja nu viņš netiek galā ar dotajiem uzdevumiem? Tad bērni palīdz, paskaidro, visi ir draudzīgi noskaņoti. Dažās grupiņās pēc svētkiem pat bija svētku mielasts, ko sagatavojuši vecāki. Varēja arī patraukot, padejot līdz spēku izsīkumam. Bet, vai tad bērni kādreiz piekūst?

Vecākajās grupiņās svētki noritēja ļoti interesanti – gan bērniem, gan pieaugušajiem bija interesanti. Dažas grupiņas bija iestudējušas lugu. Neskatoties uz neregulāro bērnu apmēklējumu (šajā laikā bērniem tika dota iespēja mācīties no mājām), cītīgi iemācītie teksti, dejas un aktivitātes izdevās labi. Paldies arī vecākiem, kuri mājās veltīja laiku un kopīgi iemācījās tekstus. Izrādes aizritēja godam!

“Mārīšu” grupiņas bērni nepiedzīvoja svētkus iestādē, bet gan devās uz Cērtenes pilskalnu. Kādēļ? Jo Ziemassvētku vecīša atstātā vēstule norādīja to, ka ir jādodās uz pilskalnu, pa ceļam jāveic svarīgi uzdevumi un sasniedzot mērķi, satiks arī vecīti. Bērni bija aizrauti, lasot vēstuli bija pilnīgs klusums. Tik daudz uzmanības tika veltīts katram vārdam, katram teikumam. Atšifrējuši vēstuli, visi uzreiz steidza ģērbties un mesties piedzīvojumā. Visus uzdevumus (gan instrumentu meklēšanu mežā, ritmizēšanu, gan dziesmas dziedāšanu Dziedinātavā, gan policista Runča satikšanu, gan balss – atbalss uzdevumu) paveica godam. Bērni paši novadīja sev svētkus – uzreiz vēlējās nodziedāt vecīša mīļāko dziesmu, kopīgi nolikt ābolus zem eglītes priekš meža dzīvniekiem. Pēc labi padarītā darba visi ķērās klāt zupai un desu cepšanai uz ugunskura. Neizpalika arī kakao. Bet, konfekšu paciņas bija jāatrod. Tās bija paslēptas grupiņā. Kā gan Ziemassvētku vecītis varēja to visu paspēt?

“Mārīšu grupiņas bērni nepiedzīvoja svētkus iestādē, bet gan devās uz Cērtenes pilskalnu

Bet, “Zilonīšu” grupiņas bērni uzrīkoja Ziemassvētku balli svētku pilī. Pils īpašnieks bija neviens cits, kā Ziemassvētku vecītis. Tas izveda bērnus pa savām pils telpām,  katrā bija savs uzdevums – gan zvaigžņu vērošana, gan sportiskas aktivitātes, jo forma ir jāuztur, gan pils virtuvē gardumu testēšana, gan fotografēšanās īpašajā krēslā ar kroni u.c. Uzdevumu bija daudz un dikti. Varētu teikt, pat ļoti daudz, bet bērni bija tika aizrauti, ka izturēja visu pils apskati līdz pat pēdējai telpai, kur varēja ķerties klāt svētku mielastam. Un, kas gan tie par svētkiem, kuros nav kārtīga izdejošanās – sākot ar polonēzi, beidzot ar kārtīgu disko mūziku.

Ziemassvētku lielākais brīnumu laiks ir tieši esot bērnudārza gados. Mūsu bērni ir laimīgi, svētkus atcerēsies vēl ilgi. Ne velti daži bērni katru dienu piemin Ziemassvētkus – kādi tie bija un gaida jau nākošos.

Novēlam visiem veselību, sirdsmieru šajā gadā!